Ieviest talonu sistēmu, iespējams, samazināt pensijas, izīrēt ārvalstīm nodalāmas Latvijas teritorijas, piemēram, Zaķusalu vai Liepājas kara ostu, uz dažiem mēnešiem bezalgas atvaļinājumā aizsūtīt valsts inspekcijas un kontroles institūcijas. Tās ir idejas, kuras valdība apsver realizēt vai tomēr nerealizēt.
Nesaprotami, kāpēc valdība joprojām neņem nost tur, kur var noņemt, kāpēc turpina aplaupīt trūcīgākos. Izskatās, ka tiem augšā joprojām dzīve rit labi, bet “apakša” – algas vietā, iespējams, dabūs talonus. Vienreizēji! Valsti noved līdz bankrotam, bet nekaunās pirmsvēlēšanu reklāmās skandināt vispārīgas, smieklīgas frāzes – “mēs domāsim”, “mēs cīnīsimies”, “mēs darīsim”. Tikai aizmirst pie šiem reklāmu saukļiem piebilst, ka to visu “mēs darīsim priekš “augšas”, nevis priekš “apakšas”.
Katru dienu dzirdam vienu un to pašu – samazināt, samazināt, un vēlreiz samazināt, bet neviena vārda par to, ka arī “augša” pati sev varētu samazināt, vai arī – nepildās budžets līdz ar to arī iecerētās prognozes. Interesanti, kā lai tas pildās, ja valdības gudrās galvas plānoja iekasēt “lielo naudu” no nodokļu palielināšanas, bet sanāca pretējais – uzņēmumi bankrotēja un arī turpina bankrotēt.
Kas notiek un kas vēl mums sagaidāms priekšā? Mums laikam prātā nemaz nevar ienāk tādas domas un idejas, kādas var izdomāt mūsu “gudrās” galvas. “Apakša” tiek slaukta trakāk nekā govis, un cik ilgi un daudz viņi vēl taisās noslaukt?
