Medijos virsrakstos ik pa laikam pavīd teksti
par valsts un pašvaldības bankrotu. Noklausījos profesora Jāņa
Graša lekciju Vidzemes augstskolā par šo tēmu. Tas papildināja
manas zināšanas un izpratni šinī jautājumā.
Valsts
elementi ir noteikta teritorija, pastāvīgi iedzīvotāji, valdība,
kura efektīvi kontrolē teritoriju, un suverenitāte. Pašvaldība ir
valsts sastāvdaļa. Ne valstij, ne pašvaldībai juridiski nevar
pasludināt maksātnespēju. Valstij pastāv imunitāte, lai valsts
varētu netraucēti pildīt savas publiskās funkcijas. Valsts
juridiski nevar bankrotēt. Ja valsts nepilda savas saistības,
valsti nevar izpārdot, notiek parādu
pārstrukturizācija.
Ne valsti, ne pašvaldību nevar pārvaldīt kā
komercuzņēmumu. Pašvaldībām jāpilda likumā „Par pašvaldībām”
noteiktās funkcijas, nevis jāstrādā, lai gūtu materiālo labumu. Ja
pašvaldība finansiāli nespēj tikt galā ar savām saistībām, tā caur
stabilizāciju tiek balstīta no Valsts kases. Jānotiek parādu
pārstrukturizācijai – maksātnespējas sanācijas un mierizlīguma
krustojums.
Ko varam darīt, lai uzlabotos situācija valstī, līdz ar
to pašvaldībās? Imports steidzīgi jāaizstāj ar Latvijā ražotām
precēm, kas ražotas no vietējām izejvielām. Jārada iespējas
vietējiem ražotājiem pārdot savu produkciju ar pašvaldību atbalstu
rodot tirdzniecības vietas, ar valsts atbalstu ierobežojot
neskaitāmo dienestu kontroli un
birokrātiju.
Ko atrisinās Starptautiskā valūtas fonda aizdevums? Tā
mērķi ir aizkavēt likviditātes spiedienus, atjaunot ilgtermiņa
stabilitāti, stiprināt banku sektoru. Tātad valsts stabilitātei, ne
komercdarbības veikšanai. Starptautiskais valūtas fonds rūpējas par
investoru naudas saglabāšanu, ne par ekonomikas
attīstību.
Kritiskākā ekonomiskā situācija pašreiz ir Īslandei,
Latvijai un Ungārijai. Nav skaidrojuma, kāpēc tieši šīm trim
valstīm un kuru no tām krīze skar visstiprāk. Ir atšķirīgas
prognozes, bet nav skaidras stratēģijas un konkrēta plāna , cik
ilgi un no kā vēl būs jāatsakās, līdz spēsim atgriezties situācijā,
kādu bijām sasnieguši pirms
gada.
