Lielu rezonansi sabiedrībā izsauca Saeimā atbalstītais “Jaunā Laika” deputātes priekšlikums aizliegt alkoholisko dzērienu tirdzniecību 1.septembrī (un kāpēc ne citos svētkos?).
Šo lēmumu vērtē dažādi. No morāles viedokļa, protams, viss it kā pareizi (noliksim spilvenu, lai nebūtu tik sāpīgs kritiens), bet kāda ir reālā situācija? Dažādi aizliegumi rada tikai pretreakciju. Nebūsim naivi – tas nemazinās jauniešu niekošanos ar alkoholu. Nu un tad, ja 1.septembrī grādīgo nevarēs iegādāties veikalos, bāros, kafejnīcās vai restorānos? To taču var izdarīt pirms tam! Un vēl nelegālās alkohola tirgotavas? Tām taču likumi nav rakstīti!
Kam vajadzīgs šāds lēmums, ja zinām, ka alkoholiskos dzērienus ir aizliegts pārdot personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Tātad grēko arī pieaugušie, kas rada iespēju jauniešiem tikt pie alkohola. Arī tad, kad jaunietis (pusaudzis) lūdz, lai nopērkam alus pudeli vai stiprāku grādīgo, esam līdzvainīgi tajās situācijās, kas nereti beidzas pavisam bēdīgi. Bieži dzirdams par pusaudžiem un jauniešiem, kas slimnīcās nonāk ar diagnozi – alkohola intoksikācija.
Nav saprotama arī “gumijas staipīšana” sakarā ar alkoholisko dzērienu tirgošanas laikiem. Vai stunda ko izsaka? Valdība ar dažādiem lēmumiem krīzes apstākļos tirgotājiem liekot sprunguļus riteņos, bet nelegālie tirgoņi, apejot likumus un nodokļus, plaukst un zeļ. Var jau piekrist, bet vai nu alus un stiprā alkohola ražotnes un tirgotavas būtu tās, kurām 100 % jāiededz “zaļā gaisma”?
