Nošauj no Līgatnes dabas parka izbēgušo 17 gadus veco lāceni Madi.
Iespaidoja pavasaris un gēni
Laimonis Kļaviņš, virsmežniecības inženieris medību jautājumos
Tā bija pareiza rīcība, jo zvēri nav prognozējami. Jebkurā gadījumā vienā brīdī zvērs var būt labs, bet otrā var kļūt agresīvs. Varēja jau mēģināt vēl kādu dienu lāceni ganīt un pievilināt, lai atgrieztu atpakaļ, bet, ja pa to dienu kāds vietējais iedzīvotājs tomēr nejauši iemaldītos mežā, tad sekas varētu būt neprognozējamas. Manuprāt, tas bija vienīgais pareizais risinājums. Domāju, ka lācenes uzvedību noteikti iespaidoja arī pavasaris, kā arī dzīvnieka gēni. Ja lācenei no voljēra izdevās izbēgt jau otro reizi, tad pilnīgi esmu pārliecināts, ka viņa to izdarītu arī trešo reizi vai vismaz mēģinātu, jo dzīvnieks jau bija sajutis brīvības garšu. Turklāt lāči pie mums Latvijā vairs nav nekāds retums, arī tā var paraudzīties uz šo problēmu. Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā vien klīst desmit un pat vairāk lāču.
Visticamāk, ka lācis, kurš jau ir pieradis pie cilvēka, pie cilvēka arī drošāk pieies. Ja ar lāci mežā nejauši saskriesimies, tad, visticamāk, katrs mēģināsim ar godu atkāpties. Konkrētajā gadījumā situācija ir pavisam citādāka. Var jau teikt, ka rūpīgāk jāsakārto voljērs, bet zem tā visa slēpjas liela nauda. Lai uztaisītu drošu voljēru, kaut kas tomēr ir jāiegulda. Līgatnes Dabas parkam jau arī līdzekļu ir tik, cik ir. Iespējams, Dabas parka darbinieki pat nepieļāva domu, ka lācene mēģinās izbēgt otrreiz, bet acīmredzot kaut kāds iemesls bija, kas dzīvnieku uz to pamudināja.
Dzīvniekam ir tiesības būt brīvam
Pēteris Zožs, mednieks
Citas izejas šajā gadījumā nebija. Ja dzīvnieks kļūst nepakļāvīgs, viņu vairs nevar pārmācīt. Domāju, ka lācenes atgriešanā piedalījās profesionāli cilvēki, kuri, apzinoties situāciju, kādu var radīt izbēgusī lācene, pieņēma apzinātu un pareizu lēmumu. Dzīvnieks bija bīstams cilvēkiem. Es uzskatu, ka gadiem ilgi nebrīvē turēta meža dzīvnieka rīcībā tomēr rodas kaut kādas neprognozējamas novirzes. Iespējams, ka lācenei sākās depresija, kas piemeklē ne tikai cilvēkus, bet arī dzīvniekus.
Tas nav pareizi, ka meža dzīvniekus cilvēki tur nebrīvē. Lācene noteikti mēģinātu atkal izbēgt, jo tos, kas ir sajutuši brīvības elpu, krātiņā noturēt ir grūti. Lācene, kas radusi, ka cilvēki viņu līdz šim tika barojuši, arī izkļuvusi brīvībā, barību dosies meklēt pie cilvēkiem. Arī grāmatā “Mazais princis” saka, ka esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām. Var būt, ka cilvēki, kuri pieņēma lēmumu lāceni nošaut, pēc šī principa arī vadījās, redzot, ka nav citas izejas un iespējas, kā vien pieņemt šo ne sevišķi populāro lēmumu, lai nerastos vēl nopietnākas un pat traģiskākas problēmas. Es viņus atbalstu. Uzskatu, ka arī zooloģiskais dārzs nav īstā vieta savvaļas dzīvniekiem. Es to neatbalstu. Manuprāt, cilvēki pārāk daudz ir atļāvušies iejaukties dabā. Tāpat kā cilvēkam, arī dzīvniekam ir tiesības būt brīvam. Tas ir tikai demokrātiski.
Kaut kāds iemesls tomēr bija
Pēteris Drozdovs, Lejasciema nodaļas vecākais mežzinis
Es neņemos apgalvot, ka lāceni noteikti vajadzēja nošaut, tomēr, ja ir draudi cilvēkiem, tad droši vien tā vajadzēja rīkoties, jo šajā gadījumā galvenā tomēr ir cilvēka dzīvība. Kamēr strādāju, man nav nācies saskarties ar lāci. Esmu mežā manījis tikai lāča pēdas, bet tie ir caurceļotāji lāči. Droši vien lāceni vislabāk pazīst tās zvērkope, jo dzīvnieks tāpat kā cilvēks ir ar savām indivīda rakstura īpašībām. Lai gan zvērkope saka, ka lāceni pavasaris nav iespaidojis, kaut kāds iemesls tomēr bija, ja dzīvnieks, kurš uzaudzis kopā ar cilvēkiem, negribēja atgriezties.
Uzskatu, ka dabas parki ir piemēroti savvaļas dzīvnieku turēšanai, jo tie nav zooloģiskie dārzis. Parkā dzīvnieku dzīves apstākļi ir pietuvināti to dabiskajiem apstākļiem. Labāk, lai cilvēki, kuri nav redzējuši konkrēto dzīvnieku, viņu apskata dabas parkā, nevis mēģina savvaļā traucēt šo dzīvnieku mieru. Gan pieaugušos, gan īpaši bērnus interesē aplūkot lāci. Kur tad pie mums savvaļā to ieraudzīsiet?
Jebkurš meža dzīvnieks – arī lācis, ja vien viņam nav kaut kāda slimība, baidās no cilvēkiem. Tikai cilvēkiem uzreiz nevajag panikā bēgt. Dzīvnieks pats aizies projām. Ja bēgsiet, var gadīties, ka dzīvnieks uzskatīs, ka ir jāķer. Izbēgusī lācene agri vai vēlu nāktu pie cilvēkiem, arī viņas uzvedība nebūtu prognozējama. Lai noteiktu , kā rīkoties, tuvāk būtu jāizpēta konkrētā situācija.
