Vai tiešām viss ir tik slikti, ka vairs sliktāk nevar būt? Kad prātu pārņēmušas drūmas domas, tad visiem spēkiem gribas atrast kaut nenozīmīgu, bet pozitīvu skatījumā uz lietām un procesiem, kas notiek mums visapkārt.
Izrādās, ja tā nenopietni, tad pozitīvu lietu ir daudz. Nu, redz, pāris no tām. Gan valstī, gan arī mūsu novadā tomēr ir daļa cilvēku, piemēram, amatpersonu, kas arī krīzes laikā saņem labas algas. Nu ko – varam, piemēram, priecāties par viņiem. Tas taču ir pozitīvi, ka vismaz kādam šajā laikā ir iespēja saņemt prāvu summu algas dienā. Tātad viss vēl nav tik slikti, kā mums šķiet, jo ne visus ir skāris tik iespaidīgais algu samazinājums vai ļaunākajā gadījumā – bezdarbs.
Iedzīvotājiem drīz tiks dota zaļā gaisma, lai pieslēgtos ūdensvadam, jo pilsētā realizēts vērienīgs ūdenssaimniecības projekts. Tas taču arī ir pozitīvi. Cita lieta, vai iedzīvotājiem pietiks naudas, lai to nokārtotu līdz galam.
Prieks, ka ir uzņēmēji, kas turpina darboties un nedomā padoties. Arī pozitīvi, bet tas, ka daļa no viņiem domā, kā apiet nodokļus, un arī dara to, tas jau ir cits stāsts.
No nākamā gada, piemēram, tiek samazināts valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmērs. Arī šajā lietā ir sava pozitīvā puse – izmaksās taču, tas nekas, ka summa, ko maksās, būs niecīga.
Katru dienu politiķi runā un spriež (bet vai dara – tas jau ir cits jautājums), kā iziet no krīzes. Tas taču arī ir pozitīvi. It kā jautājumu par krīzi risina, bet tomēr izskatās, ka brienam aizvien dziļāk bezdibenī.
