Tas ir vecmodīgi, ja kāds domā, ka ar vienu vārdu, uzvārdu, iesauku un tautību
ir jānodzīvo viss mūžs. Atceraties, Edvīns Inkens savulaik parādīja priekšzīmi, tautas skaitīšanas laikā nosaukdams sevi par arābu (tas jau toreiz bija politisks spļāviens Amerikai, tikai neviens to vēl nesaprata).
Ar segvārdiem kā ar sievām. Mūsdienās retais vecis ar vienu sievu mokās līdz kapa malai. Kā saka, aktīvās dzīves laikā paspēj vairākas pasūtīt uz elli – legālās un nelegālās. Mūsdienu saukis ir izvēles brīvība!
Brīvi savā izvēlē ir vecāki, kad dod savam mazulim, piemēram, vārdu Eiro (cik universāli – var tā saukāt i puiku, i meiteni), Lato (kā to žurnālistu Lapsu) vai Lats (ak, nostaļģija, gaidot naudas reformu), Madonna (nezin par kuru ir runa?) vai Rebekita (kā varonei latīņamerikāņu seriālā).
I nav ko šausmināties – jauni laiki, jauni tikumi un jauni vārdi. Ja tā labi padomā, jocīgi skan arī tie vecmodīgie – Jautrīte, Smuidra, Rota, Ilgonis, Ceronis utt. Bija kādreiz arī puikas vārdā Traktors, Kolhozs un Kosmoss, bet meitenes – Zvaigzne, Partija un Raķete.
Nu un tad? Viemēr ļaudīm bijusi iespēja (tiesa, ar klapatām) mainīt vārdu tāpat kā dzīvesvietu, vidi, tā tiekot vaļā no uzspiestām, netīkamām iesaukām un iegūstot jaunas. Piemēram, tie, kas aizbrauca uz Izraēlu, var teikt, ka sāka dzīvi no nulles – citā valstī, citā sabiedriski ekonomiskajā formācijā.
A domājat, ka mums, palicējiem, tagad savā dzimtajā zemītē viegli adaptēties? Kā saka, vecās raudzes biedriem sākt savas dzives cetlniecību no nulles vairs neizdosies. Mēs vairs nemainīsimies.
Teikšu jums, ka esmu piedzimis par vēlu. Man, rau, viss mūžs bijis jānodzīvo kā Tenim, turklāt Niezei ar iesauku Suķis (un citi šā vārda sinonīmi, kurus atļausiet necitēt). Man ir viena vienīga sieva – Peonija, Floksis, Lefkoja mana… Ak, kā gribētos būt… marsietim. Bet ko nu vairs. Atļausiet pasmaidīt.
Domājat, ka tikai dāmas apprecoties maina uzvārdu? Nekā! Jau izsenis pierasts, ka arī vīrs var pāriet sievas uzvārdā. (Manā gadījumā tas nebija labākais variants. Sievai meitas uzvārds bija Ķemmermiestiņa.) Iespējami arī citi varianti, kurus diemžēl neesmu izstudējis.
Saprazdama dziļo krīzi šajā jautājumā, valdība ir izrādījusi pretimnākšanu. Ir izstrādātas būtiskas izmaiņas Vārda, uzvārda un tautības maiņas likumā. Pēc likuma stāšanās spēkā būs noteikts, ka jau no 15 gadiem persona varēs uzstāt un pamatot vēlmi mainīt vārdu, uzvārdu un tautību. To būs iespējams izdarīt niecīgā termiņā – mēneša laikā pēc iesnieguma nodošans Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldē. Un tas maksās nieka 50 latus. Bet nepilngadīgie un lībieši būs atbrīvoti no šīs nodevas.
