No prāta neiziet netālu no Maskavas 24.jūnijā notikusī traģēdija – 27 gadus veca māte no 15.stāva balkona izmeta savus 4 un 7 gadus vecos dēlus, jo vīrs un bērnu tēvs nav licies zinis par ģimeni un gatavojās šķirties.
Krievijā diskutē par to, kā varēja nepamanīt briestošo nelaimi. Mediķi saka – sievietei sejā rakstīts, ka viņa ir garīgi nevesala, kā minimums depresijas pārņemta. Kaimiņi iebilst – nekas par to neliecināja. Mediķi skaidro – sieviete veikusi tā saucamo paplašināto suicīdu (pašnāvību), proti, nogalinot vispirms bērnus, turpmāk plānojusi nogalināt arī sevi. Cilvēks, kas mēģina izdarīt pašnāvību, vienlaikus vēlas nomirt, bet tajā pašā laikā grib tikt izglābts. Vai kaimiņi varēja laikus pamanīt šajā ģimenē briestošo traģēdiju un izglābt bērnus no bojāejas? Vai būtu līdzēts, ja puiku mammai laikus tiktu sniegta psihiatra palīdzība? Iespējams. Taču apkārtējiem likās, ka sieviete ir tikai novājējusi, nogurusi, nevis rada draugus bērnu dzīvībām.
Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra pieredze liecina, ka 87 procentiem pašnāvību iemesls ir ilgstošas nesaskaņas ģimenē. Vispārējs suicīda stimuls ir neizturamas psihiskas (garīgas) sāpes, no kurām cilvēks cenšas aizbēgt. Pašnāvību rada nerealizētas, nobloķētas vai neapmierinātas psiholoģiskas vajadzības. Kopēja emocija ir bezpalīdzība, bezcerība. Pamatā ir iekšējas iztukšotības sajūta- viss apkārt esošais liekas bezcerīgs un cilvēks jūtas bezpalīdzīgs kaut ko izmainīt. Pašnāvība ir pārejošs psiholoģisks stāvoklis. Tātad izeju no bezizejas var atrast, ja tā tiek meklēta laikus kopā ar psihiatru.
