Pagājušajā nedēļā devos uz Beļavas pagasta iedzīvotāju tikšanos ar novada domes pārstāvjiem. Atzīstu, ka šādas tikšanās ir nepieciešamas un tās ir lietderīgas, tikai sākumā pagasta pārvaldei pašai vajadzētu tikties ar iedzīvotājiem, lai uzklausītu viņu domas un viedokļus, un tad aicināt amatpersonas no novada domes.
Mani satrauc un sāp sirds, ka mūsu pagasta priekšnieks daudz ko nezina par saviem iedzīvotājiem, bet tieši par saviem tautiešiem un viņu labklājību vajadzētu domāt, tieši tāpēc viņš ir tajā amatā!
Sākumā pagasta priekšniekam vajadzēja mums, sava pagasta iedzīvotājiem, pajautāt – vai esam ar mieru pārcelt skolu uz Beļavu. Izskatās, ka viņš viens par visiem lemj, jo mūsu domas pirms tam neviens nepaprasīja. Sapulcē pirmo reizi dzirdēju, ka ir šāds variants – apvienojot Beļavas pagasta izglītības iestādes, izveidot jaunu izglītības iestādi Beļavas pagasta un pirmsskolas izglītības iestādes telpās.
Man divi bērni mācās K.Valdemāra pamatskolā, bet viens – Gulbenes 2.vidusskolā. Gulbenē ir dārga dzīve. Pilsētā nav internāta, nav kopmītnes. Par to nav padomāts. Ir jāīrē dzīvoklis, un tas nemaksā maz. Man katru dienu ir jāstrādā melnu muti, lai nopelnītu. Ir jādomā, kā dzīvot.
Uzskatu, ka vajag atstāt abas skolas Beļavas pagastā, jo tās tomēr ir tālu viena no otras. Daudzi vecāki jau ir teikuši, ja apvienos skolas, tad labāk izvēlēsies vest bērnus uz Gulbenes skolām, kaut gan arī tas daudziem sagādās tikai liekas raizes.
Visi grib savus bērnus izskolot un vēlas, lai skola būtu tuvāk mājām. Ja nolikvidēs skolu, cik atkal cilvēku paliks bez darba? Lauki iznīks pavisam. Viss būs tukšs un aizaudzis. To pašu mazumu, kas mums ir, vajag saglābt, nevis iznīcināt.
