Rodas
tāda zināma deja
vu
sajūta. Kā pagātnē, kad veicu starptautiskus pienākumus,
atbraucu mājās – un pa to laiku krievu ģenerāļi pēkšņi
arestēti, sistēmas maiņa. Tagad arī, ar Saeimas Ārlietu komisija
delegāciju bijām Vašingtonā, pa to laiku pēkšņi kritusi
valdība. Gandrīz jāsāk baidīties turpmāk no valsts izbraukt…
Biju
pieradis domāt, ka esam pārvarējuši to agrāko diagnozi, ka
nevaram Latvijā noturēt nevienu valdību pilnu tās darba termiņu
– Dombrovskis bija pierādījis, ka taču varam! Un tomēr Latvija
kā tāds narkomāns nu ir „norāvusies” un ķērusies pie vecā
ieraduma… Un atkal tas viss bez racionāla iemesla. Protams, kaut
kāds pamatojums jau bija, taču ne nepārvarams! Jā, bija grūtības.
Bet kurai valdībai jebkur pasaulē tad viss iet gludi un bez
grūtībām? Taču mūsu diagnoze ņem savu… Tas pat vairs nav
tikai PSRS mantojums.
Var
gan atzīt kādu racionālu iemeslu valdības krišanai, tomēr tas
nav veselīgs – naudas plūsma politikas kuluāros, visu skaļi
nosaukto tam mākslīgi pievelkot aiz ausīm.
Kā
jau iepriekš minēju, bijām ASV – kopā ar Saeimas deputātiem
Ojāru Ēriku Kalniņu (V), Rihardu Kolu (NA) un Arti Rasmani (ZZS),
tiekoties ar ASV kongresmeni, senatoriem, domnīcām, Nacionālās
Drošības padomes pārstāvjiem. Daudz runājām par Eiropas
enerģētikas politiku un attiecībām ar Krieviju; ASV ir gatava
dažādi atbalstīt gāzes avotu dažādošanu Eiropā, lai lauztu
Krievijas monopoltiesības. Savā ziņā pārsteidzoši, cik
detalizēti viena Amerika, kurai darīšana ar 200 pasaules valstīm,
patiesībā zina par tādu mazo Latviju – bija jau zināms viss,
kas notiek pie mums gāzes tirgū, ar Latvijas Gāzi, arī par
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras apšaubāmajām
rekomendācijām atlikt LG sadalīšanu un Administratīvās tiesas
lēmumu par labu LG.
Džona
Hopkinsa Universitātes domnīca SAIS (transatlantisko studiju
centrs) mūs brīdināja, ka, neskatoties uz Saeimas jau paveikto
(likums pieņemts 1. lasījumā) un to, ka gan jau Latvija tomēr
tiks galā ar gāzes tirgu līdz 2017. gadam, ir jāņem vērā, ka
ir nopietni spēki Latvijas iekšienē, kas līdz galam cīnīsies
pret valsti, pret tās enerģētisko neatkarību un
transatlantiskajām saistībām.
Kad
atgriezāmies Latvijā, lidmašīnai bija grūtības nosēsties spējo
brāzmu dēļ, vairakkārt nācās no jauna pacelties gaisā un
mēģināt vēlreiz. Kad tomēr beidzot viss izdevās, kā nākas,
satraukumiem nepienāca gals – izkāpuši uzzinājām, ka kritusi
valdība. Kontekstā ar minētajām sarunām tūdaļ uzmācas zināmas
pārdomas – jācer tomēr, ka šis nav Gazprom pirksts un LG lobiju
darbs, kuri grib nobremzēt tirgus liberalizāciju… Jo tad mēs
tiešām būtu īsta melnā avs ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā
un visā transatlantiskajā blokā – un Krievijas labākais kalps.
Uzskatu,
ka Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) ir jāpaliek arī nākamajā valdībā
kā Ekonomikas ministrei, kura uzdrošinājusies iet pret LG un
„savējiem” partijā. Un, ja tā tiešām bija „Vienotības”
vadība, kas ar mākslīgu iemeslu gāza pati savu premjeru, tad
ceru, ka nostrādās tieši Straujumas kundzes izvirzītā pēcteča
kandidatūra un par Ministru Prezidentu kļūst Rihards Kozlovskis.
Citādi var izrādīties, ka mēs te Saeimā esam vispār bez kādas
teikšanas valstī, bet visur galvenais ir tikai nauda no privātām
kabatām.
ASV tas ir citādi, kongresmeņiem ir reāla ietekme, pret
vienām lielām finansēm tiek vienmēr atrastas citas. Bet Latvijā
ir jāmaina iesīkstējusī sistēma ar „gnīdisku” attieksmi
pret politiķiem. Beidzot, par ko jau sen runāts, Saeimai jāpieņem
likums par tiešām būtisku valsts finansējumu politiskajām
partijām, saknē nocērtot to atkarību no „kabatas miljonāriem”.
Varbūt varam to izdarīt jau 2017. gada budžetā?
Pagaidām
viss, bet plašāks raksts par mūsu vizīti Vašingtonā vēl sekos!
