„Dodiet man iespēju drukāt un
rīkoties ar valsts naudu, un man būs mazsvarīgi, kas valstī
izsludina likumus,” 19. gadsimta sākumā
teicis Rotšildu dinastijas pamatlicējs Maijers Amšels
Rotšilds.
Latvijā vairāk nekā 200 tūkstoši
Latvijas iedzīvotāju bijuši spiesti pamest mājas, ģimenes,
tuviniekus, lai pelnītu naudu ārzemēs. Liela daļa šo
cilvēku bijuši spiesti doties projām tikai tāpēc, ka nav spējuši
atdot Latvijā bankās paņemtos kredītus. Atsaucoties uz Latvijas
Komercbanku asociācijas datiem, 2014. gadā rezidenti un nerezidenti
Latvijas bankās kopumā ir ieguldījuši vairāk kā 22 miljardus
eiro, savukārt bankas kredītos izsniegušas mazāk kā 15 miljardus
eiro. Kur palika vairāk kā pieci miljardi eiro? Aizplūda
citu valstu ekonomikas attīstīšanai?
Saucot lietas īstajos vārdos, banku
biznesa stratēģija ir augļošana. Savulaik Saeimā tika izvirzīts
priekšlikums iekļaut Satversmē, ka Latvijā pamatvērtības ir
kristīgās vērtības. Bībelē, tāpat arī Korānā ir skaidri un
gaiši pateikts, ka augļošana ir grēks, un ir jārīkojos, lai to
novērstu, nevis veicinātu.
Runājot par ekonomiski lietderīgu un
humānu saimniekošanu, manuprāt, lielisks piemērs ir musulmaņu
radītās Šariata bankas (http://www.shariabanking.com/).
Tās izsniedz aizdevumu nevis pret ķīlu, bet, ieguldot līdzekļus
aizdevēja projektā vai biznesā. Šādā veidā banka, ir
ieinteresēta sekot līdzi un rīkoties, lai projekts attīstītos un
pelnītu, nevis vienkārši izģērbt aizdevuma saņēmēju pliku.
Arī man pašam personīgi ir ļoti
nepatīkama pieredze ar vienu no Latvijas vadošajām bankām
„Swedbank”, kuras klients biju vairāk kā 20 gadu. Domāju, ka
ar mūsu uzņēmumiem „Kalnozols un partneri”, „BKB”, „Ranka
K,” OK Būvmateriāli”, „Ramirent”, „Jumurdas atpūtas
komplekss” u.c. banka ir nopelnījusi vairākus simtus tūkstošu,
iespējams, pat miljonus eiro. Taču es ļoti vīlos sadarbībā ar
banku, jo situācijā, kad banka, nepildot savas līgumsaistības,
divus gadus aizturēja kontā vairāk nekā 200 000 eiro, tā
pat neuzskatīja par vajadzīgu atvainoties. Bankas attieksme pret
mani bija bezpersoniska, ciniska un man, kā uzņēmējam,
pazemojoša, tādēļ es biju spiests slēgt kontu šajā bankā.
Ko mēs, Latvijas iedzīvotāji, varam
darīt savā labā, lai neļautu bankām sevi izmantot un nereti pat
pazemot? Manuprāt, lieliska alternatīva bankām ir krājaizdevu
sabiedrības, to darbības princips ir krietni humānāks un arī
lietderīgāks valsts ekonomikai. Privātpersona, uzņēmums vai
pašvaldība, ieguldot naudu krājaizdevu sabiedrībā, kļūst par
tās paju īpašnieku. Tā kā paju īpašnieki savstarpēji ir
biedri, krājaizdevu sabiedrība izsniedzot aizdevumu, izvērtē
naudas ieguldījuma lietderīgumu, taču ar personiskāku pieeju un
cilvēcīgākiem nosacījumiem, nevis bezpersonisku mērķi paņemt
no cilvēka visu, ko vien ir iespējams paņemt.
Krājaizdevu sabiedrības veiksmīgi
darbojas visā Eiropā – Vācijā, Francijā, Itālijā, Īrijā,
Austrijā, Nīderlandē, un pieredze rāda, ka tās ir liels atspaids
tieši reģionu tautsaimniecības attīstībā.
Teicams piemērs ir Īrija. Savulaik
vairākos Īrijas reģionos tautsaimniecības nozare bija panīkusi.
Iedzīvotāji devās peļņā uz Ameriku, savukārt reģionos, no
kurienes tie nāca, tika izveidotas krājaizdevu sabiedrības, kur
iedzīvotāji ieguldīja nopelnīto naudu. Tieši šie ieguldījumi
veicināja tautsaimniecības attīstību konkrētajos reģionos.
Es uzskatu, ka arī Latvijai šāds
solis būtu ekonomiski lietderīgs, tas veicinātu Latvijas lauku
reģionu attīstību. Latvijai paraugs var būt arī Lietuva, kur
veiksmīgi darbojas un attīstās kooperatīvās krājaizdevu
sabiedrības. Šādi funkcionējot, tām ir lielāks spēks – var
ieguldīt finanses lielākos projektos, izsniegt iedzīvotājiem
kredītkartes, debetkartes u.c.
Latvijā krājaizdevu sabiedrību ir
salīdzinoši ļoti maz. Pēc Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu
sabiedrību savienības datiem Latvijā darbojas 32 krājaizdevu
sabiedrības, kurās ir vairāk kā 26 000 biedru un ir ieguldīti
22,67 miljoni eiro. Latvijā krājaizdevu sabiedrībām nav atbalsta,
acīmredzot tādēļ, ka pastāv spēcīga banku lobēšana.
Latvijā esošā likumdošana liedz
krājaizdevu sabiedrībām apvienoties, lai veidotu kopēju
komersantu. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs darbojas
kooperācijas principi – vienas krājaizdevu sabiedrības ieguvums ir
visu sabiedrību kopīgs ieguvums. Turpretim Latvijā katrai
krājaizdevu sabiedrībai jāspēj savas problēmas risināt
individuāli.
Lai Latvijā attīstītos krājaizdevu
sabiedrības, vispirms ir nepieciešama pašu iedzīvoju spēja
izlemt, kur ieguldīt naudu, un reāla rīcība. Protams,
nepieciešams arī atbalsts valdības līmenī un izmaiņas
likumdošanā. Latvijas Krājaizdevu apvienības ierosinājums ir
veikt grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai Latvijā varētu
veidot kooperatīvo banku, kas piederētu krājaizdevu sabiedrībai,
kas savukārt piederētu iedzīvotājiem, uzņēmējiem un
pašvaldībām.
2014. gadā Latvijā bankas kopumā ir
nopelnījušas 311 miljonus eiro.
(http://www.bankasoc.lv/lv/statistika/pz_aprekins.html)
Ja šī nauda būtu ieguldīta mums
pašiem piederošā bankā, to varētu novirzīt Latvijas
tautsaimniecības attīstīšanai. Tāpēc mans ierosinājums
Latvijas iedzīvotājiem ir, pašiem veidojot krājaizdevu
sabiedrības, ieguldīt un uzkrāt tajās naudu un aicināt zināmos
un uzticamos politiķus mainīt likumdošanu, lai dotu iespēju
krājaizdevu sabiedrībām attīstīties.
Tā ir mūsu iespēja panākt, lai
nauda paliktu tepat – Latvijā un celtu valsts labklājību.
