„Latvieši
nespēj vienoties,” šāds apgalvojums ir bieži dzirdēts. Es
tam nepiekrītu, jo vissvarīgākajās lietās mēs esam ļoti
vienoti. Esmu pārliecināts, ka Tu, tāpat arī
es, mūsu ģimenes, draugi no sirds lepojamies ar to, ka Latvija ir
trešā ekoloģiski tīrākā valsts pasaulē.
Vēl
mūs visus vieno sāpes un nedrošība par Latvijas nākotni – par
to, ka, mūsu bērniem, radiem, draugiem aizbraucot pelnīt naudu
svešumā, Latvija, īpaši tās lauki kļūst tukši, par to, ka
tautsaimniecības un lauksaimniecības nozare, kas gan Ulmaņlaikos
un pat padomju varas gados ir bijis Latvijas galvenais spēks un
trumpis, iznīkst. Taču pats svarīgākais – mūs
visus vieno vēlēšanās dzīvot zaļā un pārtikušā
Latvijā. Un, lai šo sapni īstenotu, mums ir jābūt
vienotiem, jo zaļu un bagātu Latviju mēs varam izveidot
tikai kopīgiem spēkiem.
Vispirms
es aicinātu atbrīvoties no dvēselē mītošās mistiskās
sajūtas, ka teju, teju atnāks Laimes
lācis,
varbūt, Vairas Vīķes-Freibergas, varbūt, Aivara Lemberga
vai kādā citā veidolā, un darīs mūsu visus laimīgus
un valsti pārtikušu.
Mums
visiem – gan katram atsevišķi, gan visai tautai kopā ir
jāsaprot, ka valsts labklājība ir mūsu pašu rokās. Mēs
paši, Latvijas pilsoņi, nosakām, kas vadīs šo valsti un
kādi likumi un morāle šeit valdīs.
Latvija
nevar sacensties ar lielvalstīm, kur milzīgi koncerni masveidā
ražo tiražētu produkciju. Taču Latvija var līdzināties,
piemēram, Šveicei, kas ir tikpat neliela, taču viena no
bagātākajām valstīm pasaulē. Šveice ir radījusi pasaulē par
sevi tēlu – visi zina, ka Šveicē ražotā
produkcija ir ekskluzīva ar savu kvalitāti, tieši tādēļ
pasaules valstis ir gatavas to pirkt par dārgāku cenu. Arī
Latvijai ir jārada pasaulē par sevi tēls – kā par valsti ar
pievienotu zaļo vērtību, kas eksportē bioloģiski audzētus
lauksaimniecības produktus un pārtiku bez pievienotām
sintētiskām vielām. Latvija gan Ulmaņlaikos, gan padomju varas
gados ir pierādījusi sevi kā valsti, kas spēj ražot, mums ir
bijušas rūpnīcas „VEF”, “ALFA” un citas.
Latvijā ražošana ir jāatjauno, turklāt ar augstu pievienoto
vērtību – pārdomāta ražošana, kas
nepiesārņo apkārtējo vidi.
Latvijā
ir daudz drosmīgu un entuziastisku uzņēmēju, kas spēj attīstīt
biznesu un ražot Eiropā un pasaulē konkurētspējīgu produkciju,
taču viņi ir jāatbalsta – gan finansiāli, gan morāli. Un tas ir
jādara valstij, tāpēc ir nepieciešams mainīt gan valsts
attieksmi, gan likumdošanu.
Latvijas
zelta ādere ir kokmateriāli. Latvijā ir jāattīsta koka
izstrādājumu ražošana un jāeksportē kokmateriāls ar augstu
pievienoto vērtību – koka ēkas, mēbeles, grīdas segumi,
rotaļlietas u.c.
Tāpat
Latvija var eksportēt izglītību. Jāatceras arī, ka
Latvija atrodas ģeogrāfiski pateicīgā vietā, vēsturiski tai
cauri ir gājuši ļoti ienesīgi tirdzniecības ceļi,
tie ir jāatjauno. Kā arī ļoti svarīgi ir Latvijā veidot
valstij un tās iedzīvotājiem piederošas finanšu iestādes, kur
uzkrāt valsts un tās iedzīvotāju naudu.
Tāpēc
es, kā Latvijas patriots, no sirds aicinu : „Nestāvēsim malā!”
Tā būtu milzu bezatbildība – stāvēt malā un, neko nedarot,
gaidīt, žēlojoties par valsts vadītājiem un 100 tautas kalpiem,
ja paši neesam bijuši pietiekami drosmīgi un atbildīgi paust
savu šī brīža nostāju, lai mums un mūsu bērniem
dzimtenē, Latvijā, klātos labāk.
Lai
piepildītu kopīgo vēlmi dzīvot zaļā un pārtikušā
Latvijā, ir jāapzinās, ka tikai no mums ir atkarīga
Latvijas nākotne, tikai no mūsu vienotas gribas paust savu viedokli
un sadoties rokās – līdzīgi kā pirms 25 gadiem Baltijas ceļā.
