Pašvaldībām
organizējot skolēnu pārvadājumus, pārsvarā tiek izvēlēts
“viens risinājums visiem”, un izvēles pamatā nereti ir
konkurence ar kaimiņu pašvaldībām par skolas bērniem un naudu,
kas seko skolēniem, nevis izpratne par bērnu atšķirīgajām
situācijām un vajadzībām. Neracionālās un nepārdomātās
skolēnu pārvadājumu organizēšanas dēļ skolēni ir spiesti ceļā
uz un no skolas pavadīt ļoti ilgu laiku. Tas atstāj negatīvu
ietekmi uz skolēnu veselību un mācību procesa kvalitāti. Šāda
pieeja skolēnu pārvadājumu plānošanai atstāj rūpes par bērnu
drošību un viņiem pieejamās izglītības kvalitāti otrajā
plānā, kas nav pieļaujami, uzskata Valsts kontrole, noslēdzot
revīziju par pašvaldību rīcību, nodrošinot skolēnu
pārvadājumus.
Analizējot
skolēnu pārvadājumu efektivitāti, Valsts kontrole revīzijā
vērtēja divus galvenos aspektus – pārvadājumu drošību un
ietekmi uz skolēnu veselību un mācību procesu. Revīzijā
secināts, ka skolēnu pārvadājumi netiek organizēti ne pietiekami
droši, ne arī tā, lai neatstātu negatīvu iespaidu uz skolēnu
veselību un mācību procesu. Skolēnu pārvadājumu maršruti
nereti arī pārklājas ar sabiedriskā transporta maršrutiem. Tādēļ
revidenti apšauba šādas pārvadājumu sistēmas racionalitāti un
ekonomiskumu.
“Pašvaldības
kā svarīgāko argumentu skolēnu pārvadājumu organizēšanai min
bērnu drošību, un arī Valsts kontroles ieskatā šis arguments
nav apšaubāms. Tomēr revīzijā redzam, ka nereti
rūpes par bērnu drošību un veselību, kā arī atbildība par to,
lai ikviens Latvijas bērns iegūtu iespējami labāko izglītību,
zaudē pašvaldību sacensībai par naudu, kas seko skolēniem,”
skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa. “Vienas, visiem derīgas
pareizās atbildes, kā pārvadājumus organizēt skolēnu interesēs,
nav. Tāpēc ikvienai pašvaldībai, izmantojot arī Valsts kontroles
sagatavotos pašvērtējuma rīkus, jāmeklē individualizēti
risinājumi.”
Agra
celšanās, vēli vakari un vairākas stundas pašvaldības autobusā
Tā
vietā, lai dažkārt pat tikai desmit minūtēs ar sabiedrisko
transportu skolēns nokļūtu tuvākajā skolā, viņš pavada pat
stundu un vairāk pašvaldības transportā, kas nogādā viņu
konkrētās pašvaldības skolā. Revīzijas rezultāti liecina, ka
pašvaldības izvēlas savas teritorijas skolēnus vest uz savām
skolām, nevis pieļaut, ka bērns dodas uz cita novada izglītības
iestādi pat tad, ja tā ir faktiski līdzās dzīvesvietai un
izglītības līmeņa ziņā neatpaliek vai ir pat labāka.
Atsevišķas pašvaldības revīzijas laikā norādījušas, ka,
atsakoties braukt pēc saviem skolēniem līdz skolēna dzīvesvietai,
kaut arī tas ir laikietilpīgi, pēc skolēna noteikti atbrauks
kaimiņu pašvaldība.
Arī
pašvaldību transporta maršruti tiek plānoti, neizvērtējot, vai
skolēnam nokļūšanai skolā ir ērti pieejams sabiedriskais
transports un cik tālu no skolas ir skolēna dzīvesvieta vai
sabiedriskā transporta pietura. Daudzi skolēni spiesti celties pat
pirms pulksten 6 no rīta, lai paspētu uz skolas autobusu. Ceļā uz
skolu pavadītais laiks daudziem skolēniem ir nesamērīgi garš,
bet pēc stundām nākas ilgāku laiku gaidīt līdz autobusam, kas
skolēnu atkal aizved mājās pāri visam novadam. Tas atstāj
nelabvēlīgu ietekmi uz skolēnu fizisko pašsajūtu un spēju
koncentrēties mācību procesam. Turklāt skolas daudzviet nav
spējušas audzēkņiem gaidīšanas laikā pirms un pēc stundām
piedāvāt jēgpilnas nodarbības vai citas saturīgas laika
pavadīšanas iespējas.
Drošība
– tikai uz papīra?
Revīzijā
atklāts, ka 25 % no skolēnu pārvadāšanai izmantojamo
transportlīdzekļu sēdvietu nav aprīkotas ar drošības jostām.
Transportlīdzekļos netiek nodrošināta skolēnu pavadoņu
klātbūtne un atsevišķos gadījumos tiek pārvadāts vairāk
skolēnu, nekā to pieļauj tehniskā specifikācija.
Valsts
kontrole norāda arī uz vairākiem trūkumiem saistībā ar
preventīviem drošības pasākumiem. Netiek organizēti plānveidīgi
un koordinēti ceļu satiksmes drošības preventīvie pasākumi
izglītības iestādēs un ārpus tām; uzlabojumi ceļu satiksmes
infrastruktūrā un ikdienas ceļu uzturēšana netiek plānota, par
prioritāti izvirzot skolēnu pārvietošanās drošību, lai gan
dažādos pašvaldību dokumentos tā noteikta par prioritāti.
Pārvadājumu
izmaksu rēķināšana – neierasta prakse
Padziļināta
analīze par to, cik pašvaldībām izmaksā skolēnu pārvadājumi,
diemžēl liecina, ka šādi aprēķini tiek veikti virspusēji un
tikai atsevišķās pašvaldībās. Bez pilnvērtīgas izmaksu
uzskaites ir grūti vērtēt iespējas šos nebūt ne mazos izdevumus
samazināt, uzskata Valsts kontrole. Tādēļ kopā ar 12 revīzijā
iekļautajām pašvaldībām Valsts kontrole ir veikusi skolēnu
pārvadājumu izmaksu aprēķinu, un revīzijas rezultātā arī
citām revīzijā neiesaistītajām pašvaldībām tiek piedāvāta
izmaksu aprēķināšanas metodika.
Jāmeklē
piemēroti risinājumi
Revīzijā
secināts, ka pārplānojot un pārkārtojot skolēnu pārvadājumus
četrās pašvaldībās, kurās skolēnu pārvadājumu ekonomiskumu
un efektivitāti padziļināti vērtēja arī revīzijā piesaistīts
eksperts, viena gada laikā varētu kopumā ietaupīt vismaz 152
tūkstošus eiro. Tos būtu iespējams novirzīt izglītības jomas
attīstībai. Konstatētais apliecina, ka pastāv iespējas meklēt
un rast resursu rezerves arī citās pašvaldībās.
Valsts
kontroles ieskatā pašvaldības pārāk kūtri vērtē iespējas
skolēnu pārvadājumos izmantot sabiedriskā transporta pieejamību,
saskaņot skolu mācību un interešu izglītības aktivitāšu
laikus ar sabiedriskā transporta kustības grafikiem un attīstīt
dažādus citus skolēnu pārvietošanās veidus.
Tikai
atsevišķos gadījumos skolēni izglītības iestādēs nokļūst,
izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumus, pašvaldībām
kompensējot braukšanas izdevumus. Arī nosakot skolēnu pārvadājumu
izmaksas, nepietiek tikai ar to salīdzināšanu ar sabiedriskā
transporta vai ārpakalpojumu izmaksām. Jāvērtē arī sabiedrisko
pārvadātāju piedāvātās iespējas un tas, vai skolēni vienmēr
tiek vesti uz ērtāk sasniedzamo atbilstošās izglītības pakāpes
izglītības iestādi.
Novērtējot
skolēnu pārvadājumu plānošanu un īstenošanu, Valsts kontrole
aicina pašvaldības izvērtēt dažādas alternatīvas skolēnu
pārvadājumu nodrošināšanai, izskatot arī iespēju mainīt
mācību un interešu izglītības nodarbību norises laiku un
piedāvājumu, plašākas sadarbības iespējas ar kaimiņu
pašvaldībām, kā arī iespējamos atbalsta mehānismus skolēniem
un vecākiem, lai skolēnu pārvadājumu maršrutos atbalstītu citus
iespējamus skolēnu pārvietošanās veidus.
