1.oktobrī spēkā stājušies Ministru
kabineta noteikumi par kompensāciju izmaksas kārtību
par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Šie noteikumi nosaka
kompensācijas, kuras paredzēts izmaksāt no valsts budžeta par saimnieciskās
darbības ierobežojumiem platībās, kas atrodas ārpus Eiropas nozīmes
aizsargājamo teritoriju tīkla – Natura 2000.
Jaunie noteikumi paredz būtiskas atšķirības
no līdzšinējās kārtības kompensāciju izmaksā. Līdz šim meža
īpašnieks varēja pieteikties uz vienreizēju valsts kompensāciju
par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Jaunā pieeja kompensāciju
sistēmai veidota tā, ka meža īpašnieks varēs saņemt ikgadēju
maksājumu, kura apjoms ir aprēķināts, ņemot vērā visā
meža audzēšanas ciklā negūtos ienākumus no mežsaimniecības.
Noteikumi, atkarībā no saimnieciskās darbības
ierobežojuma veida meža zemēs, paredz šādu kompensācijas apmēru:
– aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība
– 110 lati par hektāru;
– aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē un
kopšanas cirtē – 110 lati par hektāru;
– aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē –
89 lati par hektāru;
– aizliegta koku ciršana kailcirtē – 30 lati
par hektāru.
Gadījumā, ja aizliegta mežsaimnieciskā
darbība, koku ciršana galvenajā cirtē, kailcirtē vai
kopšanas cirtē, kompensāciju piešķir, ja mežaudze sasniegusi vismaz
20 gadu vecumu.
Paredzēts, ka zemes īpašnieki par saimnieciskās
darbības ierobežojumiem varēs saņemt kompensāciju arī par
2013.gadu. Tādēļ attiecīgais iesniegums īpašniekam Dabas aizsardzības
pārvaldei būs jāiesniedz līdz šā gada 1.novembrim.
Latvijas Meža
īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks pauž
gandarījumu par to, ka vismaz par šīm teritorijām šogad meža
īpašnieki varēs saņemt kompensāciju, kas atbilst negūtajiem ienākumiem
no mežsaimniecības. Tomēr izsaka cerību, ka šīs kompensācijas
tiks maksātas arī 2014.gadā un turpmāk. Jāatgādina,
ka budžeta krīzes dēļ, kompensāciju izmaksa tika atlikta līdz
2013.gadam.
A.Muižnieks norāda,
ka dažādi saimnieciskās darbības ierobežojumi pastāv arī
tā sauktajos saimnieciskajos mežos, kas atrodas ārpus aizsargājamām
teritorijām, piemēram, ierobežojumi aizsargjoslās, kā arī
kailcirtes aizliegums ozolu audzēs un citi. Taču par tiem īpašniekam
kompensācija šobrīd nav paredzēta un to nevar uzskatīt par labu
praksi. Principam ir jābūt vienkāršam – par vienādiem aprobežojumiem,
vienādas kompensācijas, neatkarīgi no tā, kādā vārdā aizsargājamā
teritorija ir nosaukta.
Vēlamā situācija
būtu tāda, lai īpašniekam ir saprotama un pieņemama dabas aizsardzības
sistēma un lai īpašnieks piedalītos dabas vērtību saglabāšanā,
nevis tās klātbūtne radītu tikai zaudējumus.
Ārpus NATURA 2000 teritorijām ir 2680 ha mikroliegumu,
107 ha dabas liegumu, 72 ha dabas parku un 5040 ha dabas pieminekļu.
