Pēc četru gadu pārtraukuma atkal esam izvēles priekšā. Pēdējās dienās visbiežāk uzdotais jautājums: par ko lai balso?! Kandidāti uz novadu domes krēsliem kā vienmēr sola debesu mannu, bet mums jāspēj ar vēsu prātu izsijāt visus “par”…
Vēl jo vairāk tāpēc, ka visi viņi mums ir pazīstami, varētu teikt – savējie. Mēs taču zinām, uz ko viņi katrs ir spējīgi! Nelaime tā, ka katrā no sešiem sarakstiem diemžēl saskatām tikai dažus vai pat nevienu, kas patiešam būtu spējīgi ražīgi, veiksmīgi un sekmīgi darboties. Bet ir tā, kā ir. No šiem sešiem varbūt varētu izveidot vienu kaut cik pieņemamu sarakstu. Tikai tas mums nav ļauts.
Tātad nobriedīsim kaut kam vienam, kur tad varam izpausties – ar pluszīmēm uzsvērsim savas simpātijas un ar mīnuszīmēm noraidīsim tos, kas, mūsuprāt, nav īstajā vietā. Un ticiet man, visbeidzot mūsu miksētais vēlēšanu kokteilis mūs var pārsteigt! Viegli, protams, tas nav. Bet izvēle tomēr ir jāizdara, lai beigās nav jāvaimanā, kā pēc iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, kad, piemēram, Rīga, nokļuva “saskaņiešu” rokās. To, pirmkārt, veicināja tie, kas negāja balsot.
Nekurnēsim! Tas neprasa daudz – atstāsim uz kādu stundu savus ikdienas darbus un dosimies uz vēlēšanu iecirkni teikt savu pilsonisko JĀ! vai NĒ! Es saprotu, ka daļa no mums ir zaudējusi cerības, ka kaut kas var mainīties un tomēr… Būsim aktīvi! Mierināsim sevi ar domu, kas pausta portāla forumā: “Ja ar vēlēšanām varētu ko mainīt, tās būtu aizliegtas!” Taču nevar aizmirst arī dzīves gudrību – ko sēsi, to pļausi (visus nākamos četrus gadus)!
