Ar gaidāmajām 10. Saeimas vēlēšanām ir tāpat kā ar astronomisko zvaigžņu lietu šonedēļ. It kā visi zinām, bet tā īsti pieslēgušies neesam. Pieķeru arī sevi. Kad pēdējo reizi esmu lūkojusies zvaigznēs vai naksnīgajās debesīs? Ak, vai! Bet iespēju taču ir vai cik. Rau, izvedu suni vakara pastaigā un pie reizes izslēdzu no apziņas laternas, vienkārši atmetu tās malā un paskatos Mēnesī, zvaigznēs!
Šonakt pamēģināšu tā izdarīt. Apņemšanās ir cieša. Jādomā, kāpēc tā. Zinu gan. Jo lielāka ekonomiskā krīze ne tikai valstī, bet arī manā naudas makā, jo vairāk kā magnēts pievelk nemateriālās vērtības. Un tad, ai, kā atkal gribas dziesmas līdz balss aizsmakumam, dejas līdz pagurumam un teātra spēlēšanu ar tādu atdevi, ka zvaigznes gar acīm griežas!
Ja šonakt debesjumā nofiksēšu krītošu zvaigzni, tad… vai tiešām iedomāšos kādu vēlēšanos? Vai būšu tik neprātīgi traka, ka ticēšu, ka piepildīsies? Un galu galā – ko tad es vēlēšos?
Sola pat paildzināt iedzīvotāju mūža ilgumu un darīt visu iespējamo, lai būtu mazāk noslīkušu cilvēku! Gribas gan redzēt, kā tas notiks! Sola samazināt nodokļus laulātajiem, kuriem ģimenē ir vairāki bērni! It kā nezinātu, ka Latvijā sen jau vairums bērnu dzimst ārlaulībā! Ja politiķi šādas vēlēšanās uzticēs krītošām zvaigznēm, tad diezin vai tās viņiem palīdzēs iekļūt 10. Saeimā. Kungi un dāmas, esiet, lūdzu, tuvāk zemei un tautai! Un protiet dabiski atbildēt arī uz vienkāršiem jautājumiem, piemēram, par to, ir vai nav jums pašiem savi ārlaulības bērni.
