Tā nu sanāk, ka tās retās reizes, kad kaut ko rakstu savā dienasgrāmatā, ir tad, kad notiek kaut kas neviennozīmīgi vērtējams. Arī šoreiz – Latvija teju vai trako par “Lāču Mammas”Velgas Vītolas likteni. Atlaista no darba Līgatnes dabas takās!!!!!! Pēc 32 tur nostrādātiem gadiem!!!!!
Sajūta man visai dīvaina, jo nupat – svētdien Latvijas Televīzijā varēja noskatīties pēdējo raidījumu “Dabas Grāmata”. Vismaz šobrīd rādās, ka nekādus sponsorus piesaistīt neizdosies, bet Latvijas Televīzija jau vairākus gadus šo raidījumu piecieta vien tāpēc, ka nauda raidījuma veidošanai kaut kur tika sagrabināta un TV kasē iemaksāta… Ja naudas nav, priekš kam Latvijas valsts TV tāds štrunta raidījums ar ūsaino oligarhu līdzskrējēju Līdaku pa visu bildi!… (Tas jau nekas, ka 1999. gadā, kad šis raidījums radās, apvienojot 2 raidījumus – “Zaļā taka” un “Mana ģimene un citi zvēri” (tajā darbojos kopš 1992. gada), nebiju ne politiķis, ne “oligarhs” un raidījums vienmēr bijis tikai un vienīgi par dabu, nevis politiku).
Un nekad no LTV vadības nav dzirdēts, ka viņus kaut mazākajā mērā satrauktu šī raidījuma liktenis, kaut tā skatītāju skaits nu nebūt nav tāds, par ko būtu jākaunās.
Tā nu arī es Latvijas TV pīpētavā klusi sapīpoju ar kolēģiem, nosvinot 20 gadus šajā man tik mīļajā Zaķusalas kolektīvā, un reizē nosvinēju arī atvadas…
Interneta komentāros Velgas sakarā lasu, ka “neaizvietojamu cilvēku nav” un “cilvēkus jau atlaiž katru dienu”. Taisnība! TV bez Līdakas iztiks un drīz par mani tur aizmirsīs, jo nepaliks taču ēterā tukšums! Ar Velgu tomēr ir citādāk.
Paraudzīšos uz šo problēmu no otras puses – nevis nožēlojot Velgas likteni, bet gan padomājot par Līgatnes dabas taku un to dzīvnieku likteni. Ir skaidrs, ka Dabas taku apsaimniekošanas modelis ir bijis nepareizs un neefektīvs! Piekrītu! Bet vai vaina meklējama DZĪVNIEKU KOPĒJU un ŽOGU REMONTĒTĀJU darbā? Pieņemu, ka ir atrasts jauns, labāks apsaimniekošanas modelis un nu ir viens mērķis – lai dzīvnieki dzīvo arvien labākos apstākļos, lai Dabas takas atdzimst jaunā kvalitātē, atgūst zaudētos apmeklētājus un iegūst jaunus. Bet!
Nāks jauns saimnieks (Dabas aizsardzības pārvalde), nāks jauna Dabas taku vadība, bet… Velga vienmēr bijusi kā Dabas taku vizītkarte un “sirds”, kura publiskajā telpā no parastiem meža zvēriem radījusi dzīvniekus – personības, kuru dēļ tad arī ļaudis mēroja ne īso ceļu uz Līgatni. Baidos, ka jezga ap Velgas atlaišanu (klāt vēl “lāču nedienas” varētu iecirst krietnu robu biļešu ieņēmumos.
Otrs aspekts. Parasti gan (vismaz Rīgas zoodārzā) ļoti seko, lai būtu kas jaunajiem dzīvnieku kopējiem nodod pieredzi. Ar to es nedomaju tikai zināšanas par dzīvnieku kopšanu un barības normām. Svarīgākās ir zināšanas par katra KONKRĒTĀ dzīvnieka paradumiem, raksturu un īpatnībām. Baidos, ka visa šī jezga mēdijos padarīs par neiespējamu jebkādu Velgas zināšanu nodošanu jaunajiem kopējiem un tas var radīt problēmas. Nu kaut vai gadījumos, kad laicīgi jāpamana kādas novirzes dzīvnieka uzvedībā, kas varētu liecināt par saslimšanu, dzemdību tuvumu u.t.t.
Un treškārt. Velgas 32 gadu pieredze un entuziasms ir neizmērojama vērtība, kad “jāizvelk” kāds vecāku pamests vai nelaimē nokļuvis meža zvērēns. Velga unikālu pieredzi ieguva caur kļūdām un dzīvnieku nāvēm. Vai tagad kādam viss būs jāsāk no nulles, paļaujoties tikai uz teoriju un visgudro internetu? Mazuļu veiksmīgas izbarošanas pamatu pamats ir spēja sajust dzīvnieku un tā lielā mērā var būt tikai Dieva un gadiem ilgas pieredzes dota.
Visubeidzot ceturtkārt. Pieņemu, ka Velgas darba metodes ar dzīvniekiem (barošana, kontakts u.c.) nav ideālas, taču nevar noliegt, ka Dabas takās neticami veiksmīgi vairojas ne vien lūši, bet arī aļņi, kuru vairošana nebrīvē nav viegls uzdevums. Pieņemu, ka vairums Taku dzīvnieku daudzu gadu gaitā ir PIERADUŠI pie konkrētas barības un aprūpes. dažreiz nākas krist izmisumā, redzot, cik dzīvnieki var būt konservatīvi! Varbūt tomēr der reformēt ar prātu un “pīpēšanu”.
Jā, ar Velgu noteikti nav viegli sastrādāties, jo viņa ir pārāk kategoriska arī tad, kad viņai nav taisnība. Es nekad neesmu sajūsminājies par to, ka viņa pārāk “cilvēcisko” savas attiecības ar dzīvniekiem. Bet, ja tas viņai palīdz labi padarīt savu darbu… Kurš mēs bez trūkumiem?
Nožēlojamākais jau ir tas, ka visu šo Velgas un VARAM attiecību kārtošana notiek publiskaja telpā, kas jau pēc definīcijas nozīmē, ka ne ar kādu mierizlīgumu tur nekas beigties nevar! Var sabiedrība piespiest VARAM Velgu pieņemt darbā, bet strādāt kolektīvā, kur tevi nīst… Kur tevis dēļ atkal ministrs saņem samazgu spaini uz galvas… Skumji!
Bet ceru, ka cilvēki tomēr IR SPĒJĪGI emocijas uz brīdi piemirst un vienoties vienam mērķim.
Jaukus svētkus vēlot – Ingmārs
