Izlasot laikraksta “Dzirkstele” 3. marta numurā rakstu “Neizprotu mūsdienīgu kultūru”, arī mūsu, vairāku ģimeņu, viedoklis ir tāds pats. Arī mūsu vecāki stāstīja, ka tā, kā notiek šodien, agrāk nebija.
Agrākajos laikos kultūras pasākumiem bija ļoti liela nozīme. Cilvēki pret katru pasākumu izturējās kā pret vērtību. Mums nav saprotams, kāpēc mūzika dārd, krāsainas ugunis šaudās pa tumsu. Paskatīsimies uz dejotājiem vērīgāk! Daudz ir tādu, kas vispār nejēdz dejot. Lai kāda mūzika skanētu, visos ritmos staigā vienādi.
Agrāk cilvēki nāca uz balli uzposušies, bet tagad jaunie – kas mugurā ikdienā, ar to arī uz balli.
Atceros vienu 70 gadu jubileju vienā skaistā vietā, viesu bija daudz. Vecāka gadagājuma cilvēki sanāca uzposušies, prieks paskatīties. Jaunieši – kā kurš, džinsi mugurā, kājās kedas, arī dejot neprata. Viesību rīkotāja ģimene bija satriekta, ka tādā pasākumā var ierasties nesapucējušies jaunieši.
Mūsuprāt, lai varētu runāt par kultūru arī cilvēka ārienē, ir jāsāk ar formas tērpu ieviešanu skolās.
Skolēni formas tērpos vai zēni uzvalkos arī iekšēji neļausies nepiedienīgi uzvesties. Kāpēc skolas laikā ir atļauta krāsošanās un pirkstos daudz gredzenu, nāsīs riņķi? Par visu domā, tikai ne par mācībām!
Vai skolās nevarētu bērniem mācīt dejot pareizi, piemēram, valsi utt.? Agrākos laikos skolās to mācīja. Mums ir vajadzīga gudra, izglītota tauta, skaisti skolēni. Jaunība ir skaista tāpat bez visas krāsošanās, māžošanās, tikai jūs to neprotat novērtēt. Skolēni, cieniet sevi un arī visus vecāka gadagājuma cilvēkus! Mīlēsim savu latviešu tautu, kuras paliek arvien mazāk!
