Klausoties politiķu izteikumos, diemžēl iekšēja miera sajūtu rast ir neiespējami, jo dominējošie vārdi ir “plāno slēgt, samazināt, ierobežot, noraidīt, „apcirpt”, apvienot, likvidēt” un tamlīdzīgi. Tas attiecināms arī uz, manuprāt, ārkārtīgi svarīgo medicīnas nozari. Nav saprotams, kāpēc laikā, kad pasauli arvien vairāk sāk apdraudēt globālas slimību pandēmijas, ko izraisa dažādu vīrusu mutācijas, tā vietā, lai domātu par cilvēku pasargāšanu no tām, par jaunu vakcīnu radīšanu, cilvēku dzīvību glābjošu sarežģītu operāciju veikšanu un tamlīdzīgi, valdība ierosina vēl vairāk samazināt valsts veselības aprūpes budžetu.
Ikvienam skaidrs, ka tam var būt tikai dramatiskas sekas, jo maksas medicīna šajos ekonomiskajos apstākļos daudziem būs dzīvības vai nāves jautājums. Ja cilvēkiem nebūs darba, nebūs arī naudas. Jau šobrīd 5 lati par vizīti pie ārsta – speciālista daudziem ir problēma, par iespējamiem 30 latiem nemaz nerunājot. Jau tagad pacienti cenšas maksimāli ātrāk izrakstīties no slimnīcas, lai tikai būtu mazāk jāmaksā.
Atliek uzrunāt jebkuru pensionāru, un viņš atklāti atzīs, ka jau tagad medikamentiem tērē lielu savas pensijas daļu, ka pie ārsta dodas izņēmuma gadījumos, kad zāles vairs nelīdz. Tas liecina, ja nekas nemainīsies, kā visticamāk arī būs, ievērojami palielināsies ielaisto slimību skaits, vairāk būs nāves gadījumu, palielināsies invalīdu skaits. Visai “optimistiskas” prognozes!
Kāpēc kopš senseniem laikiem cilvēki cits citam vēl labu veselību? Tas nav tikai pieklājīgs žests, bet nenoliedzama patiesība, ka cilvēka veselība ir valsts kapitāls. Pamēģiniet iedomāties valsti bez cilvēkiem!