Lai
arvien mērķtiecīgāk īstenotu vienu no Valsts ieņēmumu dienesta
(VID) mērķiem, kas vērsts uz godīgas konkurences sekmēšanu un
ēnu ekonomikas mazināšanu, VID ir veicis apjomīgu un plašu datu
analīzi un aprēķinājis nedeklarēto nodokļu saistību apmēru
valstī un atsevišķās tautsaimniecības nozarēs. Veiktie aprēķini
neapstiprina vairākus sabiedrībā valdošos mītus gan par aplokšņu
algu maksātājiem, gan saņēmējiem, kā arī norāda uz citiem
būtiskiem aspektiem.
Pētījums “Aplokšņu algu realitāte”
VID
ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā:
“VID
rīcībā ir ļoti plašs un daudzveidīgs datu kopums, kas ļauj
identificēt nodokļu maksātājus, kas izmaksā “aplokšņu”
algas. Pielietojot
arvien modernākās analīzes metodes, VID ir pievērsies
padziļinātai nodokļu nemaksāšanas problēmas izpētei kas
nākotnē ļaus formulēt uz nodokļu maksātāju uzvedības modeļiem
balstītas programmas efektīvākai nodokļu nemaksāšanas
mazināšanai. Šis un arī citi VID veiktie un nākotnē plānotie
pētījumi ir nopietns signāls tam, ka ir pēdējais laiks
atteikties no ilūzijas, ka neviens nekad neuzzinās par tiem, kas
maksā vai saņem algas aploksnēs”.
Arī
Finanšu
ministrijas Ēnu ekonomikas apkarošanas koordinācijas departamenta
direktors Kārlis Ketners atzīst,
ka: “Apjomīgais un labi paveiktais VID pētījums apliecina, ka
dienests ir būtiski pilnveidojis un stiprinājis savu analītisko
kapacitāti. Šī pētījuma rezultātā iegūtā informācija ir
ļoti noderīga ēnu ekonomikas apkarošanas kontekstā un ļaus
pilnveidot darbu ar nodokļu maksātājiem ne tikai kontroles, bet
arī prevencijas un izglītošanas jomā”. K.Ketners arī pauda
cerību, ka šādi pētījumi tiks veikti arī turpmāk, kas ļaus
izsekot situācijas dinamikai un arvien mērķtiecīgāk plānot
darbu nodokļu administrēšanas jomā.
Veicot
aprēķinus par nedeklarēto
nodokļu saistību apmēru valstī,
īpaša uzmanība tika pievērsta tieši vienai no aktuālākajām un
negatīvākajām tās izpausmēm – “aplokšņu” algām.
Aprēķinu rezultāti liecina, ka vairāki publiskajā telpā
dominējošie apgalvojumi nebūt neatbilst patiesībai. Pretēji
bieži lietotajam apgalvojumam, ka “visi uzņēmēji maksā algas
aploksnē”, ko nereti sevis attaisnošanai izmanto “aplokšņu”
algu maksātāji, VID aprēķini liecina, ka regulāri aplokšņu
algas saņem 25% no tiem, kas darbojas vispārējā nodokļu režīmā,
un 19% no tiem, kas darbojas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā.
Lielākais
aplokšņu algas apmērs ir sastopams tādās nozarēs kā
mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība un sauszemes un cauruļvadu
transports. Starp desmit izplatītākajām nozarēm ir arī būvdarbi,
ēdināšana, nekustamo īpašumu darījumu joma un
datorprogrammēšana. Analizējot mikrouzņēmumu nodokļa
maksātājus, aplokšņu algas visbiežāk parādās
datorprogammēšanas jomā, juridiskajos un grāmatvedības
pakalpojumos un individuālo pakalpojumu jomā kopumā.
Nereti
izskan arī apgalvojums, ka “Lielākā daļa darbinieku negrib
saņemt algu legāli”, taču dati norāda uz to, ka lielākie
aplokšņu algu riski ir konstatēti tām personu grupām, kurām jau
tāpat ir lielāki diskriminācijas riski darba tirgū –
galvenokārt pirmspensijas vecuma cilvēkiem un zemās kvalifikācijas
darbiniekiem. Tas liecina par to, ka diemžēl šīs iedzīvotāju
grupas var būt spiestas piekrist saņemt aplokšņu algas, lai gan
tā nav viņu brīvprātīga izvēle.
Šie
un arī turpmāk veiktie nodokļu plaisas aprēķini1
būs pieejami VID tīmekļvietnē sadaļā “Nozaru
statistika”,
lai par to informētu konkrēto nozaru pārstāvjus, pētniekus un
sabiedrību.
Nodokļu
plaisa VID traktējumā ir nedeklarētās un deklarētās, bet
nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu
masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi
nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu
saistības.
Turpmāk
VID plāno publicēt arī nodokļu plaisu kopējo apmēru un to
attīstības dinamiku, nedeklarēto ienākumu saņēmēju
demogrāfisko un ekonomiskais profilu u.c. Šogad VID sadarbībā ar
Pasaules Bankas ekspertiem ir uzsācis arī projektu uzņēmumu
ienākuma nodokļa kopējās plaisas novērtēšanai un pievienotās
vērtības nodokļa plaisas novērtēšanai sadalījumā pa nozarēm.
Šo pētījumu rezultāti ir gaidāmi 2018.gada beigās.
1
Nodokļu plaisas aprēķināšanai nav tiešu aprēķina metožu. Tā
tiek novērtēta ar analītiskām metodēm, salīdzinot nodokļu
maksātāju deklarēto nodokļu saistību apmēru ar nodokļu
saistību apmēru, kas izriet no makroekonomiskajiem rādītājiem
(makro analīzes metode) vai konkrētai nozarei specifiskām
attīstības tendencēm (mikro analīzes metode).
