Aicinājums
vairot iedzīvotāju medijpratību pēdējā laikā izskan bieži, tādēļ nav
nekāds pārsteigums, ka daļa cilvēku izstrādājuši arī paši savus
paņēmienus, kā atpazīt viltus ziņas un neieslīgt dezinformācijas
burbulī. Iedzīvotāji snieguši vērtīgus padomus mājaslapā http://ej.uz/taure, apzinoties, ka ikvienam jāiesaistās cīņā ar viltus ziņu un dezinformācijas tālāku izplatīšanos.
“Kampaņā aicinājām ikvienu kritiski izvērtēt, ar kādu informāciju
saskaramies interneta portālos un ar ko dalāmies ar saviem draugiem un
paziņām sociālajos tīklos. Mēs visi kopā veidojam to, kādā informatīvajā
vidē dzīvojam, tāpēc ir ļoti vērtīgi, ka sabiedrība par šiem
jautājumiem aizdomājas un veido savus filtrus, lai atpazītu viltus
ziņas,” prieku par iedzīvotāju aktivitāti pauž Valsts kancelejas
direktors Jānis Citskovskis.
Kā svarīgu punktu, kam pievērst uzmanību, lasot ziņas, iedzīvotāji
min konkrētā skandalozā fakta parādīšanos arī citos ziņu portālos.
Cilvēki norāda, ka ziņas publicēšana vairākos galvenajos valsts ziņu
portālos ir uzskatāma par pietiekamu apliecinājumu tās patiesumam.
Tai pašā laikā daļa respondentu piebilst, ka ar virsrakstu pārlasīšanu vien nebūs līdzēts.
“Veidojot viltus ziņu, uzsvars tiek likts it kā uz tajā
esošu patiesu ziņu, sagrozot tās pamatmērķi, lai maldinātu ziņu
saņēmēju,” pauž kāds sabiedrības loceklis.
Viņš vērš uzmanību uz to, ka viltus ziņu portāli bieži vien publicē
tās pašas ziņas, ko uzticamie mediji, taču pievieno tam papildu
“faktus”, lai ziņu padarītu šokējošāku un piesaistītu plašāku
sabiedrības uzmanību. Tādēļ nepieciešams ne tikai izveidot savu uzticamo
avotu sarakstu, ar kuriem ikvienu ziņu salīdzināt, bet šajā procesā arī
rūpīgi izvērtēt visu informāciju, ne tikai izlasīt virsrakstu un pirmo
rindkopu.
Starp nozīmīgiem faktoriem viltus ziņu atpazīšanā iedzīvotāji min arī
nepieciešamību pievērst uzmanību gramatikai un teikumu uzbūvei.
Lasītāji ir novērojuši, ka viltus ziņu autori parasti neaizraujas ar
sīku informācijas izklāstu. Teikumi ir īsi un vienkārši, netiek
izmantoti palīgteikumi vai paskaidrojošas piebildes, arī teikumu
konstrukcija bieži mēdz būt neloģiska ar nepareizu pieturzīmju
lietojumu. Ja nav norādīts ziņas autors, nav pieejama viņa vai vismaz
redakcijas kontaktinformācija un ziņu nav iespējams atrast citās
vietnēs, lai noskaidrotu, no kurienes tā nāk, iespēja, ka paustie fakti
nav patiesi, ir ievērojami lielāka.
Vairākkārt minēts arī ieteikums izglītot sevi, lai attīstītu kritisko
domāšanu pietiekami augstā līmenī, tad kampaņas “Medijs ≠ Komēdijs”
mājaslapā norādīto punktu izpilde katras ziņas izvērtēšanai vairs nebūs
nepieciešama. Domājot kritiski un pārzinot sabiedrībā notiekošos
procesus, kā arī spējot prognozēt to iespējamos attīstības scenārijus,
atšķirt patiesu informāciju no nepatiesas vairs nebūs grūti. Daļa
iedzīvotāju iesaka balstīties arī uz intuīciju, lai izvērtētu, vai
tiešām aprakstītais šokējošais notikums ir dzīvē iespējams.
Lai rosinātu Latvijas sabiedrību, īpaši jauniešus un seniorus,
kritiski izvērtēt saturu internetā un informāciju, kas ir sociālajos
tīklos, kā arī vairotu iedzīvotāju izpratni par medijpratību, oktobrī un
novembrī īstenota kampaņa “Medijs ≠ Komēdijs”. Kampaņas autori ir
Valsts kanceleja sadarbībā ar Kultūras ministriju un Iekšlietu
ministriju. Tā aicina ikvienu interneta lietotāju nedalīties ar
nepārbaudītu informāciju un atturēt no dalīšanās arī apkārtējos. Plašāka
informācija un vērtīgi padomi joprojām atrodami kampaņas mājaslapā http://ej.uz/taure. Turpat ir iespēja pievienot arī savu ieteikumu, kā atpazīt viltus ziņas un kā rīkoties šādā gadījumā.
