Nekustamā
īpašuma nodoklis (NĪN) politiski ir visgrūtākais. Tā portālam
ManaBalss.lv tautā plašu atsaucību guvušo iniciatīvu komentē
biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Nodokļu konsultāciju
pakalpojumu direktore Ilze Berga.
„Ja
atceļam NĪN vienīgajam mājoklim, tad ir jāsaprot, ka tas ir
būtisks ienākumu avots daļai pašvaldību, un būs jādomā, kā
šo budžeta robu kompensēt,” saka eksperte.
Iniciatīva
„PAR NEKUSTĀMĀ ĪPAŠUMA NODOKĻA ATCELŠANU VIENĪGAJAM
ĪPAŠUMAM” (skat. https://manabalss.lv/i/976)
ir guvusi platformas ManaBalss.lv pastāvēšanas laikā vislielāko
atbalstu – virs 44,6 tūkstošiem balsu. Tai atkārtoti ir ticis
veltīts arī RīgaTV 24 raidījums (6. janvārī; video skatāms
TV24 arhīvā), kurā
izskanēja dažādi viedokļi – gan, ka problēma ir risināma ar
kadastrālās vērtības vērtējuma maiņu, gan arī, ka NĪN
atcelšana vienīgajam īpašumam ir tikai politiskās gribas
jautājums.
Valsts
un pašvaldību budžets – tā tēriņi un ieņēmumi ‒ ir
savienots trauks, par šo jautājumu ManaBalss.lv saka jau KPMG
eksperte I. Berga. Mēs nevaram prasīt uzlabot ceļu kvalitāti,
izglītības sistēmu, palielināt finansējumu medicīnai un
vienlaikus teikt, ka mēs par to vēlamies maksāt mazāk.
Attiecīgi,
ja valstij būs jāceļ citi nodokļi, piemēram, PVN vai akcīzes
nodoklis, domājams, ka tas skars lielāku sabiedrības daļu. Tas
negatīvi ietekmēs patēriņu, kas savukārt varētu atstāt
negatīvu ietekmi uz IKP.
Iedzīvotāju
ienākuma nodokļa celšana radītu motivāciju vai nu slēpt
nodokli, vai arī mazināt iedzīvotāju vēlmi pelnīt vairāk, ja
no katra nākamā papildus nopelnītā eiro liela daļa jāatdod
nodokļos.
Savukārt
uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) celšana tik drīz pēc reformas
varētu radīt ļoti negatīvu ietekmi uz Latvijas investīciju vidi
un spēju piesaistīt ārvalstu investīcijas, kam atkal būtu
negatīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Nodokļu teorija saka, ka
UIN ir vistiešākā ietekme uz ekonomikas izaugsmi – tiklīdz to
paceļam, tā IKP aug lēnāk, bet mēs jau šobrīd atpaliekam no
Lietuvas un Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju ziņā.
Saskaņā
ar nodokļu teoriju, NĪN pacelšanai ir vismazākā negatīvā
ietekme uz IKP. Attiecīgi tā samazināšana un papildus
atvieglojuma piešķiršana neveicina IKP pieaugumu. Bet šis
nodoklis ir tas, kuru politiski ir visgrūtāk gan pacelt, gan
politiski bezkaislīgi samazināt.
Tāpat
ir būtiski ņemt vērā, ka mums tomēr ir daļa sabiedrības, kas
izvairās no nodokļu nomaksas, bet NĪN ir tas nodoklis, no kura
nomaksas ir grūti vai pat neiespējami izvairīties. Līdz ar to šis
būtu tas nodoklis, no kura iekasēšanas Latvijas valstij vismazāk
vajadzētu atteikties. Tā iekasēšana ir salīdzinoši viegla, jo
mazāk pakļauta krāpnieciskām shēmām. Tas arī nozīmē, ka no
katra iekasētā eiro ir mazāk jātērē tā iekasēšanai, un
vairāk varam novirzīt svarīgu valsts funkciju nodrošināšanai –
izglītībai, veselības izglītībai, infrastruktūras uzturēšanai
un uzlabošanai.
Ierosinājums
pilnībā atbrīvot vienu mājokli var radīt nepatīkamus blakus
efektus, kur turīgajiem valsts iedzīvotājiem tiek lielāka
atlaide, bet mazāk turīgajiem ‒ mazāka. Tā kā nekustamais
īpašums tiek rēķināts procentuāli no īpašuma vērtības, tad
turīgām personām var būt viens, bet ļoti dārgs nekustamais
īpašums, kura atbrīvošana no nodokļu maksāšanas radītu
nesamērīgi lielu ietaupījumu tai sabiedrības daļai, kurai
vajadzētu maksāt lielāku nodokli. Tas varētu novest pie negatīvas
ietekmes uz nodokļu progresivitāti.
Ir
svarīgi veidot nodokļu politiku veidot tā, lai izvairītos no
nepatīkamiem un nevēlamiem pēcefektiem. Kā alternatīva
atbrīvojumam pastāv iespēja piešķirt NĪN samazinājumu absolūtā
izteiksmē pie noteiktiem apstākļiem, piemēram, konkrēta ienākumu
līmeņa gadā, noteiktas sliekšņa īpašuma vērtībai vai
tamlīdzīgi.
