Valsts
policijas veiktajā padziļinātajā pētījumā* iezīmējas
būtiskas atšķirības starp smagi cietušajiem gājējiem vecumā
virs 60 gadiem un pārējiem satiksmes dalībniekiem. Proti, vairāk
nekā trešdaļa jeb 38% smagi cietušo gājēju ir vecumā virs 60
gadiem. Turklāt no tiem gājējiem, kas negadījumus izraisījuši,
30% arī ir šajā vecuma grupā. Pirmo reizi Latvijā tiek uzsākta
informatīva drošības kampaņa gājējiem senioriem “Strauja
sirds, bet kājas lēnas”.
“Seniori
ir viena no lielākajām gājēju riska grupām satiksmē. Trešā
daļa jeb 36% no bojāgājušajiem gājējiem uz ceļa ir vecumā
virs 60 gadiem. Turklāt mūsu veiktajā pētījumā atklājas arī,
ka katrs trešais gājējs seniors negadījumā cietis savas vainas
dēļ. Iemesli – savu spēju pārvērtēšana un ceļu satiksmes
noteikumu neievērošana. Piemēram, ceļa šķērsošana neatļautās
un nepārredzamās vietās, turklāt esot bez gaismu atstarojošajiem
elementiem,” stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības
pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Saskaņā
ar Valsts policijas datiem ik gadu ceļu satiksmes negadījumos
traumas gūst vairāk nekā 200 gājēju vecumā virs 60 gadiem. Pērn
negadījumos iekļuvis 231 seniors, no tiem 38 smagi ievainoti, bet
22 – gājuši bojā. Kampaņas ietvaros seniori tiek aicināti
nepārvērtēt savas spējas un aizdomāties ne tikai par savu, bet
arī citu satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa. Ja domās vēl ir
straujums un pārliecība, tad fiziskās spējas un maņas var
pievilt.
Rīgas
Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas
klīnikas vadītājs profesors Jānis Zaļkalns skaidro, ka,
“nespējot pieņemt savu vecumu, zūd paškritika savu spēju
novērtēšanai. Diemžēl šajā vecumā maņas kļūst arvien
vājākas – redze pasliktinās, reakcija palēninās, spēja
paredzēt laiku, kādā transportlīdzeklis pietuvosies, samazinās,
bet domas reizēm ir ātrākas par kāju veiklību. Brīdī, kad
nepieciešams strauji reaģēt, notiek negadījums. Atbildīgi ir ne
tikai seniori, bet arī viņu ģimenes locekļi, kuri, apzinoties
cienījamo vecumu, nenovērtē apstākļus un ļauj viņiem
piedalīties ceļu satiksmē vieniem.”
Jāatzīmē,
ka tikai astoņiem no 22 senioriem, kuri pērn gāja bojā ceļu
satiksmes negadījumā, bijusi transportlīdzekļa vadītāja
apliecība. Tas norāda, ka, iespējams, savas uzvedības riskus un
adekvāti novērtēt situāciju ir daudz grūtāk, ja nav bijusi
iespēja pašam vadīt transportlīdzekli – proti, saprast
redzamības aspektus un bremzēšanas ceļa garumu.
Satiksmes
drošības kampaņu “Strauja sirds, bet kājas lēnas” organizē
Valsts policija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju,
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Jāņa Rozes
grāmatnīcu, Rīgas Aktīvo senioru aliansi un Autotransporta
direkciju. Kampaņa tiek finansēta no Latvijas Transportlīdzekļu
apdrošinātāju biroja līdzekļiem.
*Valsts
policijas pētījums “Secinājumi par recidīvu smagajos ceļu
satiksmes negadījumos” veikts 2017. gadā par 2016. gadā
Latvijā reģistrētajiem ceļu satiksmes negadījumiem. Tā mērķis
– izanalizēt ceļu satiksmes negadījumus, kuros kaut vienam no
iesaistītajiem ir smagi ievainojumi vai arī kāds ir gājis bojā,
tostarp kvantitatīvi un kvalitatīvi vecot iesaistīto personu
analīzi un meklējot likumsakarības recidīva jautājumos.
