Cik raibā sabiedrībā dzīvojam! Ziņu portālā “LETA” lasu, ka Rīgas pilsētas dome lems par 30 000 latu piešķiršanu sešus metrus garas un četrus metrus augstas cūkas skulptūras veidošanai Rīgas Centrāltirgū.
It kā mūs, gulbeniešus, šī iecere neskar, lai tie rīdzinieki dara, kā grib, mums pietiek savu problēmu. Arī pašu pilsētā top tūkstošus vērta strūklaka. Saprotu, ka arī jaunas skulptūras ir vajadzīgas, tomēr cilvēkiem kā dadzis acī un prātā duras šie latu tūkstoši. Īpaši tiem ļaudīm, kas ikdienā skaita latus un santīmus, lai spētu cīnīties pret pārlieku lielo cenu pieaugumu. Vai tiešām cūka Centrāltirgū šobrīd ir vajadzīga? Varbūt ir daudz būtiskākas problēmas? Kāpēc vieniem jātaupa, bet citi atļaujas šķiesties ar naudu? Sākam prātot, cik naudas izlietots parakstu vākšanas kampaņām. Skaidrs – ne jau nieka summa. Tikai jābrīnās, ka jau tagad zināms, ka par grozījumiem Pensiju likumā vajadzīgais parakstu skaits ir savākts, bet diezin vai Saeima šos grozījumus apstiprinās. Kārtējo reizi atkal tauta ir mānīta. Ja cilvēks cilvēku piemāna vienu reizi, vēl var noticēt, ka viņš ir bijis neapdomīgs, tāpēc kļūdījies, bet, ja šī mānīšana atkārtojas vēl un vēl, zūd ticība. Lai gan politiķi un gudri eksperti mūs cenšas mierināt, ka gada beigās viss būs labi, es tam neticu, tāpat kā politiķu maiņai. Varam viņus mainīt, rodot citu par citu labākus, tomēr valsts ekonomisko politiku dažos mēnešos neuzlabot.
