Annai Greblei patīk, ja viņu sauc par Anniņu
Ja Stradu pagasts lepojas ar 30 vārda Anna īpašniecēm, tad savukārt viena no viņām – “Pakalniešu” māju saimniece Anna Greble – lepojas, ka vārdadiena svinama dienā, kas pēc seniem ticējumiem ir arī Saimnieču diena. Ja Annas dienā līst, tad būs slapjš rudens.
Sarūpē septiņus sierus “Šī man būs jau 65 vārdadiena. Esmu dzimusi un līdz 14 gadu vecumam augusi Latgalē Balvu rajonā, kur Annas tolaik, kā šodien saka, bija topā. Vārds Anna man nepatīk, tāpēc arī paziņas mani sauc par Anniņu. Ģimenē un draugu lokā tieku saukta par Babiņu,”saka Anna.
Vārdadienā, kas ir 26.jūlijā, “Pakalniešu” mājās, ko Anniņa saņēmusi kā algu par 34 slaucējas darbam atdotajiem mūža gadiem, pulcēsies daudz viesu. “Tie ir cilvēki, kuri mani pazīst, mīl un ciena,” piebilst Anna.
Arī tagad viņa nespēj iztikt bez piena devējām, tikai atšķirība ir tā, ka šodien Anna strādā nevis kolhozam, bet pati savai ģimenei. Būdama arī laba saimniece, apraksta varone šinīs dienās steidz sarūpēt septiņu veidu dažādus sierus, lai vārdadienā pacienātu draugus un radus.
“Arī šogad vārdadiena ir reizē ar kapusvētkiem, tāpēc ciemiņu netrūks. Atliks tikai rosīties,” priecājas Anniņa.
Neprot pavēlēt
Personvārdu pētnieks Gunars Treimanis Annas raksturo šādi: “Anna ir īsts dārgums vīrietim, kurš to sastop. Aizrautīgas dabas būtne ar pavēlnieces īpašībām. Piemīt īpašs vērienīgums. Mīlestībā saskata vienīgo mērķi. Vai dzīve Annu vainago un dod piepildījumu, – par to der padomāt! Pašapziņa, kas piemīt Annai, var arī ko noārdīt. Iegriba iemantot cilvēku uzticību – tā ir raksturīga Annas iezīme. Apzinās savas asprātības un vērienīguma spēku.” Anniņa teikto ir gatava apstrīdēt, jo uzskata, ka viņa neprot pavēlēt. Visu esot iespējams nokārtot mierīgu sarunu veidā.
“Lai ko es klusībā domātu, skaļi pavēles nedodu. Toties pašapziņa gan man piemīt,” smejas viņa. Anniņa par dzīvi nežēlojas un bilst, ka krīze neesot skārusi “Pakalniešus”.
“Man nav laika domāt par krīzi un klausīties politiķu solījumos, jo ir daudz darāmā, kurā aktīvi iesaistāmies visa ģimene. Meita un znots man uzticējuši pieskatīt arī divus gadus veco mazdēlu,” stāsta Anna.
Mūsdienīga, čakla un mīļa
“Mana vecmāmiņa ir strādīga, ļoti čakla, jauka, mīļa, laba un mūsdienīga, jo saprot arī jaunos. Viņa nelīdzinās citām vecmāmiņām, kuras par katru cenu grib visu zināt, bet, ja vēlos, tad ar viņu varu parunāt par itin visu,” saka mazmeita Gita.
“Protams, ka es dzīvoju līdzi jauniešiem, necenšoties izdibināt visus viņu noslēpumus. Ja viņi man kaut ko stāsta, tad klausos, ja noklusē – uztveru kā pašsaprotamu,” apliecina Anna.
“Pakalnieši” ir skaisti sakoptas mājas, kur krāšņi zied puķes, tomēr, ja kāds vārdadienā Anniņai uzdāvinātu acālijas – viņas mīļākos ziedus, tas būtu uz mūžu neizdzēšams pārsteigums. Acālijas – vasaras vidū.
