Dzejnieks Knuts Skujenieks kādā nesen atskaņotā radio intervijā atgādinājis, ka tautai ne vienmēr ir taisnība. Diezin vai taisnība bijusi ļaudīm, kas šī gada 2. septembrī vietējās „saimnieciskās un politiskās elites” gādātā autobusā devās apriet Rēzeknes – Gulbenes šosejas 76. līdz 86. kilometra dižkoku alejas aizstāvjus, Dabas aizsardzības pārvaldes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ekspertus.
„Es personiski pazīstu piecus līķus!” sauca viens kungs, bet īgna veča nemitīgi bubināja: „Vam ģeņeg nado?” (kr.val. – Jums naudu vajag?)
Sakacinātā tauta cītīgi traucēja ekspertu darbu un aurēja, ka koku dēļ viņiem gribot atņemt ceļu.
Naids pret senču stādīto aleju itin zīmīgi sabalsojās ar Gulbenes pašvaldības vienaldzīgo attieksmi pret vienu no skaistākajiem, vērtīgākajiem novada dabas pieminekļiem. Vēl vairāk. Domes funkcionāru atrašanās protestētāju ierindā radīja priekšstatu, ka Gulbenē vara un tauta ir tikpat „vienotas” kā komunistu laikos.
Kāds no vietējiem amatvīriem jau iepriekšējā tikšanās reizē pašvaldības ēkā man retoriski jautāja, kā Latvijā trūkst vairāk – koku vai ceļu? – un sašuta pēc atbildes, ka arī kokiem un simtgadīgai alejai ir vērtība.
VARAM ekspertīze to apstiprinājusi. Ekoloģiskās un ainaviskās nozīmības normatīvus visupirms ignorējusi Gulbenes pašvaldība. Likumu par sugu un biotopu aizsardzību projektēšanas gaitā nav ievērojusi Satiksmes ministrija kopā ar a/s „Latvijas Valsts ceļi”. Tikai tagad alejā konstatētas vērtības, ieskaitot Eiropā īpaši aizsargājamā lapkoku praulgrauža dzīvotni un vērtīgu putnu mājvietas, par kurām vajadzēja būt skaidrībā pirms ceļa rekonstrukcijas. Nav pieaicināti šādos gadījumos nepieciešamie padomdevēji – dendrologi, ornitologi, entomologi, ainavu arhitekti un kultūras pieminekļu speciālisti. Vārdu sakot, projekts izrādījies paviršs, lai neteiktu – nederīgs vismaz konkrētam ceļa posmam un tā īpatnībām.
Gulbenes dome un Satiksmes ministrija nāves spriedumu dižkokiem joprojām attaisno ar it kā biežo satiksmes negadījumu skaitu. Tajā pašā laikā to neapstiprina ne projektam pievienota statistika un salīdzinājums ar līdzīgiem ceļiem Latvijā, ne ceļu policijas slēdzieni, ka avārijās būtu vainojami „agresīvie koki”, nevis atļautā braukšanas ātruma neievērošana, vadītāju neuzmanība un pārgalvība vai kādi citi apstākļi.
Jāpiebilst, Satiksmes ministrijas pārstāvji dižkoku alejas apskatē 2.septembrī pat nepiedalījās, kaut bija solījušies. Un kālab piedalīties? Vienkāršāk ir gadiem ierastā veidā nospļauties uz likumiem, godaprātu, dabas retumiem. Gulbenes domi, Satiksmes ministriju un VARAM pagaidām vada vienas un tās pašas partijas pārstāvji. Vārna vārnai acīs neknābs. Iepriekšējos gados betonētie korumpētas pārvaldes pamati ir pietiekami stipri. Zaļo un Zemnieku Ssaviemības (ZZS) vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis jau nestāsies ceļā ZZS satiksmes ministram Uldim Augulim un ZZS Gulbenes domes priekšsēdētājai Sandrai Daudziņai. Tomēr VARAM speciālistu slēdzienā, kas 8.septembrī nosūtīts abām amatpersonām, konstatēti pārkāpumi, kuru dēļ projektu vajadzētu pārstrādāt un haltūristus sodīt. Kaut vai nosūtīt uz šoseju būvi Lībijas tuksnesī, kur līdzīga bezatbildība nenodarītu tik lielu postu.
Arī 2.septembrī panākto „kompromisu”, kas vietējā presē dēvēts gandrīz vai par „saprāta uzvaru”, nevar uztvert kā a/s „Latvijas Valsts ceļi” un Gulbenes kungu solījumu laboties. Trīs, piecu koku saglabāšana nelīdzsvaros alejas iznīcināšanu. Vilks, protams, tagad jutīsies paēdis, bet kaza būs pagalam. Latvija – par vienu izcilu aleju nabadzīgāku. Tautai, kam vienaldzīgs senču zaļais mantojums, arī jaunais ceļš, nenesīs laimi un par katru cenu kāroto „attīstību”.
