Tieši pirmo Lieldienu
rītā nejauši dzirdēju vīra telefonsarunu ar kādu personu, kas,
visticamāk, ir viņa mīļākā. Tas notika tā. Iezvanījās viņa
mobilais, vīrs to paķēra un metās laukā no dzīvokļa kā uguns
plēsts. Tā kā šis bija maķenīt kunga prātā, pagalmā viņš
sarunājās pietiekami skaļi, lai es caur atvērto dzīvokļa logu
sadzirdētu dažus atslēgvārdus un zīmīgas frāzes. Piemēram,
“ja tu ar mani būtu bijusi pilnīgi atklāta, es šodien varbūt
būtu kopā ar tevi”, “tu pati esi vainīga”, “jaukā
meitene”, “es ar tevi esmu pilnīgi atklāts”, “vajadzīgs
laiks”, “es gribu, lai viņa pati saprastu”, “viņa jau ir
sākusi saprast”
Vispirms man kļuva
nelabi. Taču pēc tam palika žēl sava nabaga večuka un arī tās
sievietes, kura uz viņu cer.
Pēc diviem gadiem mums
ar vīru jāsvin sudrabkāzas. Ja es ņemtu par pilnu tikko dzirdēto
vīra sarunu, jau šodien mēs vairs nebūtu abi kopā un es vairs
nelolotu cerības, ka rokurokā auklēsim mūsu mazbērnus.
Par to, ko esmu
dzirdējusi un sapratusi šajās Lieldienās, es neko neesmu
pastāstījusi ne savam vīram, ne mūsu pieaugušajiem bērniem.
Esmu un būšu klusa kā kaps. Slepus, protams, tiku noslaucījusi
asariņu, taču pasaulei smaidu. Saprotu, ka šī droši vien nav
pirmā reize, kad vīrs krāpj mani. Varbūt tas viņam ir tāds
dubultās dzīves stils? Tāpēc diezin vai viņš grasās izjaukt
ierasto dzīves ritmu un kārtību. Viņam nepietiks drosmes. Kā
nekā manam vīram sen vairs nav ne 25, ne pat 45 gadi, bet krietni
vairāk.
Kad es no augšas (mūsu
dzīvokļa loga) tā kritiski nopētīju savu večuku brīdī, kad
viņš pa telefonu taisnojās uzstājīgās zvanītājas priekšā,
ieraudzīju sirmu, bārdainu, klibu vīreli ar omulības puncīti.
Nodomāju – kam gan viņš vajadzīgs? Ko viņš vispār vairs var?
Visa viņa varēšana ir tikai šķietamība. Kam gan to labāk zināt
par mani?
Tāpēc tagad šeit es
vēršos pie Jums, cienījamā manu vīru iekārojusī sieviete!
Papriecājāties, un gana! Neuzticieties mana vīra solījumiem un
apvārdošanai. Viņš Jūs krāpj tāpat kā mani. Teikšu pat
vairāk – viņš krāpj pats sevi! Tāpēc rosinu Jūs, “pašai
visu saprast”. Neklausieties vārdos, izvērtējiet šā vīrieša
darbus! Sasiet, ko viņš Jums saka starp rindām, caur puķēm! Viņš
taču skaidri un gaiši Jums ir licis saprast. Piedodiet, ka ir tā,
kā ir.
