Inese un Modris Cīrulnieki lepojas ar saviem bērniem
Pulkstenis rādīja astoto vakara stundu, kad visa Rankas pagasta Cīrulnieku ģimene gluži kā putnēni no dažādām pusēm tikko bija salidojuši mājās. Inese ar meitu Ausmu atbraukušas no Gulbenes, kur Ausma piekto gadu mūzikas skolā apgūst klavieres. Modris atvizinājis dēlu Austri no Jaunpiebalgas mākslas skolas. Visu acīs jaušams nogurums, jo diena bijusi gara un pilna ar dažādiem notikumiem.
Inese ir dzimusi rīdziniece, bet Modra dzimtā puse ir Madonas rajons. Abi smejas, ka pirms 16 gadiem satikušies un iepazinušies Smiltenes mežos, kur notikušas Latvijas daudzdienu orientēšanās sacensības “Kāpa”.
Kad pēc Lauksaimniecības universitātes Mežsaimniecības fakultātes beigšanas pēc kāda laika Modris nosūtīts darbā uz Rankas mežniecību, Inese viņam sekojusi, lai būtu kopā ar mīļoto cilvēku.
Abi kopā audzina dēlu Austri, kurš mācās Smiltenes ģimnāzijas 7.klasē un meitu Ausmu, kura ir Rankas pamatskolas 6.klases skolniece.
“Abi bērni ir dzimuši Rīgā ģimenes dzemdībās pie vienas vecmātes, tāpēc uzskatām, ka visi esam kopā ļoti cieši,” saka Inese.
Ļaujas dažādām aktivitātēm
Stundām ilgi pie televizora Cīrulnieku ģimene neuzkavējas, jo ir citas, daudz interesantākas nodarbes, piemēram, sporta un kultūras aktivitātes. Modris stāsta, ka savulaik aktīvi nodarbojies ar orientēšanos, gūstot labus rezultātus, piedalījies novusa čempionātos, zoles turnīros, metis šautriņas, kā arī spēlējis dambreti un šahu. Arī šodien šīs nodarbes pavisam malā nav atliktas, tomēr tām atliek mazāk laika.
“Biju meistarkandidāts dambretē, lai gan turnīros pirmās vietas neizcīnīju,” atceras Modris, bet Austris steidz piebilst, ka arī viņš esot lietpratējs galda spēlēs. Ģimenes mači ģimenē nav retums. Savukārt Ausmai labāk patīk spēlēt novusu. Ar orientierismu, draugu mudināts, Modris sācis nodarboties trīs gadus pēc Lauksaimniecības universitātes beigšanas – 1984.gadā. Inesei un Modrim izdevies šim sporta veidam piesaistīt arī bērnus , bet šobrīd visu ir grūti apvienot. Inese piebilst, ka orientēšanās dod iespēju uzturēties svaigā gaisā, izkustēties, neliekot būt atkarīgam no citiem.
“Man patīk, ka tas ir individuāls sporta veids,” atzīst Inese.
Ausma mammas orientieristes talantu novērtē lietišķi: “Mamma lēnām staigā, bet tētis skrien.”
Par sportisku nodarbi uzskatāma arī Ineses iesaistīšanās līnijdeju grupā “Honey”. Ģimenē liela vērība tiek veltīta arī vēl citām prāta spēlēm. Cītīgi tiek risinātas krustvārdu mīklas un meklētas atbildes uz dažādu konkursu jautājumiem. Vairākkārt ir būts arī spēlē “Miljonārs”. Modris stāsta, ka ticis līdz desmitajam jautājumam.
“Kad vajadzēja riskēt ar atbildi, tad neriskēju un otrādi,” pukojas viņš. Inese smejas, ka lielākais ieguvums no “Miljonāra” esot bijusi ģimenes atpazīstamība Gulbenē.
“Piedalīties spēlē un to vērot pa televizoru ir divas atšķirīgas izjūtas. Atceros, ka es pēc pirmās spēles nespēju atbildēt ne uz vienu jautājumu, jutos kā citā pasaulē. Spēle ļāva iepazīties ar citiem cilvēkiem,” piebilst Inese.
Ģimenei katra nedēļas diena ir saplānota nevis pa stundām, bet pa minūtēm. Piemēram, trešdienas vakaros ceļš ved uz Gulbeni, jo Modris un Inese dzied Gulbenes kultūras centra jauktajā korī “Harmonija”. Starp citu Modris ir starp tiem nedaudzajiem vīru balsu pārstāvjiem, kas “Harmonijā” darbojas vairāk nekā desmit gadus.
Visu pakārto bērnu interesēm
Vecāki visu pakārto bērnu interesēm, jo uzskata, ka ir jādara viss, lai viņus vispusīgi attīstītu. Inese stāsta, ka Ausma ar mūziku sākusi nodarboties divarpus gadu vecumā.
“Laikam jau es kā mamma gribu vairāk nekā meita, jo pati arī spēlēju klavieres,” prāto Inese.
“Ausma varēs stāties Raimonda Paula vietā,” mīļi pajoko Austris. Nav viegli pēc mācībām pamatskolā, kur meitene ne tikai apgūst mācību programmu, bet arī veiksmīgi piedalās dažādos konkursos un mācību priekšmetu olimpiādēs, cītīgi vingrināties klavierspēlē, lai divus vakarus nedēļā brauktu uz Gulbeni.
“Viņa mums ir konkursante, kas piedalās ne tikai muzikālos konkursos” steidz stāstīt pārējie ģimenes locekļi.
Ausma pērn veiksmīgi piedalījusies Latvijas Dabas muzeja rīkotajā konkursā, vairāk nekā 350 bērnu konkurencē iekļūstot pirmajā desmitniekā. Austris savukārt rāda darbus, kurus izgatavojis mākslas skolā, kur viņš mācās trešo gadu. Zēns pats izteicis vēlmi tur mācīties. Pārsteidzošas ir viņa no metāla darinātās rotaslietas – ķēdītes, rokassprādze, gredzeni, sakta un cits. Puisis arī lieliski zīmē, bet atzīst, ka pagaidām vēl neesot izlēmis par ko kļūt. Kas zina, varbūt par rotkali? Ausma savukārt var padižoties ar rotaslietām, ko skolā pati darinājusi no pērlītēm. Modris un Inese ik brīdi dzīvo līdzi meitas un dēla veiksmēm un neveiksmēm. Tiesa, pirmo ir vairāk.
“Kā gan citādi, jo mēs taču esam viena ģimene,” piebilst Modris. Vecāki palīdz bērniem sagatavoties gan konkursiem, gan olimpiādēm, neskopojas ar atzinību par labi paveiktu darbu.
“Kāpēc to nedarīt, ja es to varu, ja redzu, ka abiem ir attīstīta lieliska loģiskā domāšana. Arī klavierspēle, kurā ir vajadzīga pirkstu veiklība, attīsta prāta spējas,” skaidro Inese.
(Vairāk lasiet 7.februāra “Dzirkstelē”)
