Ir patīkami agri no rīta doties uz darbu pa notīrītām ietvēm, ieraudzīt, ka atkal no kādas ielas ir nozuduši sniega kalni. Kāds šo darbu ir veicis klusi, nemanot. Nav jāgaida pusdienlaiks, kad sāks pa ielām braukt greideri, vai sētnieki beidzot parādīsies tīrīt sniegu. Viss ir jau paveikts.
Skumji, ka ir kāds, kurš no bezdarbības vai niknuma uz dzīvi, skaita sētnieku nostrādātās stundas. To, cik stundas katrs sētnieks strādā, var redzēt pēc tā, kādā kvalitātē ir notīrīta ietve. Sētnieka darbs nav nekāda izprieca. To redzu, tīrot nelielu trotuāra gabaliņu pie privātmājas. Lielākā daļa Gulbenes iedzīvotāju vēl guļ, kad sētnieki ar lāpstām un slotām dodas cīņā ar kārtējiem sniega kalniem. Ja ir liels putenis, tad tas tiek darīts vairākas reizes dienā. Putenis ziemā un lapas rudenī nedod arī brīvdienas. Darbs ir fiziski smags un nepateicīgs.
Protams, bēdīgi ir arī tas, ka Latvijā ir jauna strādājošo kategorija kā “simtlatnieki”. Pie tā ir vainīga mūsu valdība, kas valsti ir novedusi tik dziļā krīzē. To, cik stundas ir jāstrādā “simtlatniekiem”, nosaka šī ES piedāvātā programma.
Pilsētas centrā pie pulksteņa sētniekam ir daudz vieglāk strādāt, jo sniega kaudzes tiek regulāri izvestas, kā arī “simtlatnieki” ir manīti strādājot. Pašu sētnieku gan nav gadījies redzēt. Varbūt neskatīsimies, kas, kur un cik strādā, bet redzēsim paveikto! Sapratīsim, ka lielā putenī ietves atkal tiek ātri aizputinātas! Reizēm sētnieks ar lāpstu rokā ir bezspēcīgs pret dabu.
Tiem, kas nav apmierināti ar ietvju, skvēru un ielu tīrību, iesaku aizbraukt uz kaimiņu novadu pilsētām un salīdzināt vai arī pašiem paņemt lāpstu un lielā putenī mēģināt divas stundas notīrīt vienam sētniekam paredzēto platību. Lai izdodas!
Gribētu arī uzzināt speciālista viedokli, kādu iespaidu uz bruģakmeni atstāj piemīdītā sniega dauzīšana ar lāpstu?
Bet sētniekiem, “simtlatniekiem” un ielu tīrītājiem – paldies par jūsu izturību un tīru pilsētu!
