Vizbulīte Ješkina: “Man nevajag dāvanas, galvenais – lai mani atceras!”
Pirmdien, 4.maijā, vārdadienu svinēja Vizbulītes. Latvijā šobrīd dzīvo 160 šī skaistā vārda īpašnieces, starp viņām ir arī rancēniete Vizbulīte Ješkina
Mamma Vizbulītei šādu vārdu iedevusi tādēļ, ka turpat līdzās viņiem dzīvojis kāds saimnieks, kura meitu saukuši par Vizbulīti.
“Mamma arī man vēlēja būt pārtikušai, taču, patiesību sakot, es nekad neesmu bijusi īpaši apmierināta ar savu vārdu. Tas ir grūti izrunājams un diezgan garš, un īsāk arī nekā nevar pateikt. Sevišķi tas bija jūtams, kad mācījos Daugavpilī, – krievu tautības cilvēkiem bija grūti atcerēties manu vārdu. Es nekad netiku aizdomājusies, kādu citu vārdu es gribētu, taču bieži vien domāju, kāpēc vecāki man neielika kādu vienkāršāku vārdu,” saka Vizbulīte.
“Toties savām meitām es ieliku ļoti vienkāršus vārdus – Inga un Liena, dēliem gan nedaudz sarežģītākus un garākus – Normunds, Raimonds un Armands.”
Vairums cilvēku viņu tā arī sauc par Vizbulīti, taču tante viņu vienmēr sauca par Zvirbulīti vai Puķīti.
“Zaļie pirkstiņi”
Vai vārds ietekmē cilvēka dzīvi? “Hmm, varbūt tāpēc man ir “zaļie pirkstiņi”? Radiniece jau man parasti saka, ka man viss aug arī tad, ja es īpaši nepiepūlos,” saka gaviļniece.
Gunnars Treimanis grāmatā “Vārdu noslēpumi” Vizbulīti raksturo kā saprātīgu, konkrētu būtni, kas māk kombinēt un veikli iekārtojas dzīves apartamentos. V.Ješkina piekrīt teiktajam.
“Pa gaisu es neskrienu, piedomāju, visu cenšos panākt ar saviem spēkiem,” saka rancēniete.
Patīk visas puķes
Kā smej Vizbulīte, vārdadienu viņai parasti iznāk svinēt zemeņu vagās (red. – Vizbulīte nodarbojas ar zemeņu audzēšanu), jo tad parasti ir saulains laiks un vajag pastrādāt.
“Vakarā gan vienmēr atbrauc bērni vai kādi radiņi, tad kopīgi pasvinam. Šogad diemžēl visiem radiem īsti nesanāca sanākt kopā. Tie, kas bija tuvāk, protams, atbrauca. Kas nevarēja atbraukt, tie vismaz apsveica telefoniski. Man jau nevajag dāvanas, galvenais – lai atceras. Un karogi arī tad plīvo mastā! Interesanti, ka arī dzimšanas diena man iekrīt gandrīz zīmīgā datumā – 9.martā. Manus svētkus ir viegli atcerēties. Abi man ir pavasara svētki. Pavasara puķe un pavasarī svētki. Prieks, ka viss tad zied, spīd saulīte, arī noskaņojums tad ir labāks,” saka Vizbulīte.
Kā jau puķes vārda īpašniecei Vizbulītei arī pašai patīk puķes.
“Man patīk visas puķes, tās visas ir skaistas. Ļoti patīk arī ceriņi, jasmīni, protams, arī vizbulītes. Mežā turpat netālu zied gan zilās, gan baltās, gan arī dzeltenās vizbulītes. Arī dārzā esmu iestādījusi šīs pavasara puķītes. Ziedi man sagādā prieku,” atzīst Vizbulīte.
“Gan dzimšanas diena, gan vārdadiena man ir pavasarī. Prieks, ka viss tad zied, spīd saulīte, arī noskaņojums tad ir labāks,” saka Vizbulīte Ješkina.
