Katru pavasari ugunsdzēsēji glābēji
ik dienas steidzas dzēst vairākus desmitus kūlas ugunsgrēku,
kuros ne tikai nodeg vairāki tūkstoši hektāru Latvijas
teritorijas, bet arī cieš un pat iet bojā cilvēki. Šogad kūlas
ugunsgrēkos gāja bojā viens cilvēks, bet cieta 11. Lai pasargātu
sevi un savu īpašumu, kā arī mazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu,
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina
iedzīvotājus un pašvaldības laikus sakopt savus īpašumus jau rudenī, lai pavasarī nebūtu kūlas, kam degt.
Šā gada kūlas statistika bija
īpaši dramatiska, jo tika reģistrēts pēdējos četros gados
lielākais kūlas ugunsgrēku skaits – 2769 un tika iznīcinātas
130 ēkas/būves un viens transportlīdzeklis, kas ir par apmēram
100 ēkām vairāk nekā citus gadus. Kopējā pēdējo gadu
statistika par kūlas ugunsgrēkiem Latvijā ir pieejama šeit:
www.vugd.gov.lv/files/projekti/Kula_2012_2018.pdf
VUDG novērojumi liecina, ka
pavasaros cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām, jo,
ja rudenī lauki, piemājas teritorijas un ceļa malas ir sakoptas un
zāle nopļauta, tad pavasarī nav kūlas, kurai degt! Ņemot vērā,
ka daļu no gaidāmajām brīvdienām meteorologi sola saulainas un
bez nokrišņiem, VUGD aicina izmantot šo laiku, lai sakoptu vidi
savai un citu drošībai.
Līdztekus, lai samazinātu kūlas
ugunsgrēku skaitu, iedzīvotājiem nepieciešams apzināties savas
rīcības iespējamās sekas – cietušus un bojā gājušus
cilvēkus un dzīvniekus, nodegušas ēkas un automašīnas. Savukārt
pašvaldībām iesakām ne tikai sakopt teritorijas rudenī, bet arī
to saistošajos noteikumos iedzīvotājiem noteikt pienākumus
teritoriju sakopšanai, kā arī kontrolēt šo nosacījumu izpildi.
Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa
noteikumi Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi” nosaka, ka ikvienas
personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai
darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku. Noteikumu 28.punkts paredz,
ka atbildīgajai personai ir jāveic pasākumi, lai teritorijā
nenotiktu kūlas vai zāles degšana.
VUGD atgādina, ka saskaņā ar
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.panta otro daļu, par
zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles
nenopļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskas personas
var tikt sodītas ar simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro lielu
naudas sodu, savukārt juridiskas personas ar septiņsimt līdz
divtūkstoš deviņsimt eiro lielu sodu.
