Laikā, kad daļu no Latvijas vēl
klāj sniega sega, bet citviet jau jūtams pavasaris, ugunsdzēsēji
glābēji ikdienu steidzās dzēst vairākus kūlas ugunsgrēkus –
šogad dzēsti jau 42 kūlas ugunsgrēki. Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka kūlas dedzināšana ir
aizliegta un tā var apdraudēt cilvēku dzīvību un īpašumu, kā
arī tā rada būtisku kaitējumu dabai!
Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas
platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem
un cilvēku attieksmes un apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris,
tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku
“sezona” nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav bijis lietu, pērnā
gada zāle kļūst aizvien sausāka, bet kūlas ugunsgrēku skaits un
platības pieaug.
Pētījuma, kas veikts pērn Eiropas
Reģionālās attīstības fonda Interreg Latvijas – Lietuvas
programmas ietvaros, secinājumi liecina, ka iedzīvotāji kūlas
ugunsgrēku izcelšanās iemeslus visbiežāk saista ar neuzmanīgu
rīcību ar uguni – bez uzraudzības atstātiem ugunskuriem,
nomestiem degošiem izsmēķiem, un uzskata to par ekonomiski
izdevīgāko teritorijas sakopšanas veidu, kaut gan kūlas
dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību un veselību, kā arī
nekustamo īpašumu un nodara kaitējumu videi.
VUGD pieredze liecina, ka ik pavasari
daļa iedzīvotāju cenšas apkopt savas nesakoptās
teritorijas –
daļa aizdedzina neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu
nodedzina bērni vai pusaudži spēlējoties vai apzināti dedzinot
pērno zāli, bet daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas no
nepieskatītiem ugunskuriem vai arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem.
2018.gadā valstī reģistrēti 2088
kūlas ugunsgrēki, kuros cietuši seši cilvēki, kā arī
iznīcinātas 29 ēkas. Kūlas dedzināšanas rezultātā pērn
izdega 2018 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 18% vairāk
nekā 2017.gadā, kad izdega nesakoptās teritorijas 1648 hektāru
platībā.
Lai gan šķiet, ka kūlas
dedzināšana ir visas Latvijas problēma, tomēr ik gadu ir novadi,
kuros nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks! Pagājušogad
savas teritorijas bez kūlas dedzināšanas sakopuši ir Jaunpils,
Lubānas, Vārkavas un Vecpiebalgas novadi! Savukārt Daugavpils
novadā reģistrēti visvairāk kūlas ugunsgrēki – 111.
Kopējā statistika par kūlas
ugunsgrēkiem Latvijā ir pieejama šeit:
www.vugd.gov.lv/files/opnews/Kulas_ugunsgreki_2012_2018.pdf
KO
DARĪT, LAI NEPIEĻAUTU KŪLAS DEGŠANU?
Ministru kabineta 2016. gada
19.aprīļa noteikumos Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi”,
6.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut
ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
Lai pavasarī neveidotos kūla un lai
samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, iedzīvotājiem un pašvaldībām
ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un
jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski,
regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap
ēkām 10 metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un
nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī
neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana.
Ir nepieciešama aktīvāka
pašvaldību iesaistīšanās gan sakopjot teritoriju, gan
pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu un
nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī kontrolējot šo
nosacījumu izpildi. Ja visas pašvaldības iesaistītos un noteiktu
šīs minimālās zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības,
kā arī tās kontrolējot, tiktu novērsta kūlas veidošanās un
ugunsgrēku izcelšanās iespējamība.
KO
DARĪT, JA DEG KŪLA?
Situācijās, kad iedzīvotāji
pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz vienoto
ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza
adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies
ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona
numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.
Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk
paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku,
lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms
liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās
ēkas.
VAI
IEDZĪVOTĀJS PATS VAR DZĒST KŪLAS UGUNSGRĒKU?
Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt
kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad
sākotnēji ieteicams ir objektīvi izvērtēt esošo situāciju un
pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja
veselību un dzīvību.
Degošu pērno zāli jeb kūlu var
mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī izmantojot koku
zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas
apdzēst tām uzkāpjot virsū, jo, iespējams, apavu zole var
neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var
aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir
jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni 1-2 metru attālumā no
liesmām, jo
tādejādi, ja
liesmas pēkšņi mainītu virzienu, iedzīvotājs būtu mazāk
apdraudēts. Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša,
iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, ir
jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā
vietā.
KĀDI
SODI IR PAREDZĒTI PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU?
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem
VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas „Ugunsdrošības noteikumu”
prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā
lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksu.
Normatīvajos aktos ir paredzētie
šādi sodi:
atbilstoši
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta
ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu
fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro;
atbilstoši
LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu
neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas
veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz
700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro;
saskaņā
ar Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238
„Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem
(valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta
teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības
pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai VUGD
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet
juridiskai personai – no 280 līdz 1400 eiro.
Tāpat kā iepriekšējos gados, arī
šogad VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz
informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes
īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību
maksājums.
Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana,
ka kāda persona dedzina kūlu, tad nekavējoties ir jāzvana
ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112, kā arī jāziņo
Valsts policijai par pārkāpēju.
IZPLATĪTĀKIE
MĪTI UN PATIESĪBA PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU
Sabiedrībā ir izplatīti vairāki
mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka, dedzinot pērno zāli,
zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu
tradīcija, vai arī, ka tādejādi iespējams sakopt
neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas ir veids kā
cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par
kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst
patiesībai.
MĪTS:
Kūlas dedzināšanu ir iespējams kontrolēt.
PATIESĪBA:
Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties,
liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt.
Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un
līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.
MĪTS:
Kūlas dedzināšana nenodara kaitējumu dabai.
PATIESĪBA:
Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās
bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus
un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek
nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai
pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas
putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem
nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.
MĪTS:
Pēc kūlas dedzināšanas zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka.
PATIESĪBA:
Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas.
Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas
graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās
sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai
dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot
organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai
pļavai nav vajadzīgs. Kā arī kūlas dedzināšanas dēļ
samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko
skaistumu – dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko
rada floras un faunas daudzveidīgums.
MĪTS:
Dedzinot kūlu ir iespējams cīnīties ar ērcēm.
PATIESĪBA:
Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl
nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.
MĪTS:
Kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija.
PATIESĪBA:
Senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā
būtu pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka
zāles pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts un tas
tika izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros
uz laukiem sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās
Padomju laikos, to ieviesa iebraucēji.
VUGD katru gadu informē un izglīto
iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to
nepietiek, lai šādu ugunsgrēku skaitu samazinātu – joprojām
ik gadu tiek reģistrēts ievērojams skaits kūlas ugunsgrēku,
kuros nodeg vairākas ēkas un pat cieš cilvēki. Lai samazinātu
kūlas ugunsgrēku skaitu, nepieciešama aktīvāka pašvaldību
iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas un uzvedības
maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas.
VUGD atgādina, ka kūlas
dedzināšana ir aizliegta un tā apdraud cilvēku īpašumu,
veselību un dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai, jo
iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus, sīkdzīvniekus un putnu
ligzdas! VUGD aicina iedzīvotājus sakopt sev piederošās
teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja ir izcēlies
kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt VUGD uz tālruni 112.
