Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienesta (VUGD) apkopotā statistika liecina, ka 2018.gadā
palielinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēkiem un tajos bojā
gājušo skaits, savukārt samazinājies ugunsgrēkos cietušo skaits
un izsaukumu skaits uz glābšanas darbiem.
2018.gadā VUGD reģistrējis 20 751
izsaukumu, no tiem 9134 bija uz ugunsgrēkiem, 589 uz meža
ugunsgrēkiem, 7085 uz glābšanas darbiem, savukārt 3943 no
izsaukumiem bija maldinājumi.
Salīdzinot ar 2017.gadu, 2018.gadā
par 4,5% palielinājies ugunsgrēku skaits, bet par gandrīz 200
izsaukumiem samazinājies glābšanas darbu skaits.
Visvairāk izsaukumu, tajā skaitā
3890 ugunsgrēki, reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā, no kuriem
2568 – tieši Rīgas pilsētā. Savukārt, Vidzemes ugunsdzēsēji
glābēji saņēmuši vismazāk izsaukumus.
No visiem aizvadītajā gadā
reģistrētajiem ugunsgrēkiem 2087 izcēlušies dzīvojamās mājās,
670 transportlīdzekļos, 178 publiskajās ēkās un 163 ražošanas
ēkās, 1081 reizes dega neapsaimniekotas ēkas, bet 2759 gadījumos
– izgāztuves, atkritumi un sausā zāle.
Turpina samazinājies izsaukumu
skaits uz kūlas ugunsgrēkiem – 2016.gadā tika reģistrēti 2560
kūlas ugunsgrēki, savukārt 2017.gadā – 2253, bet 2018.gadā
pērnā gada zāle dzēsta 2088 reizes.
Aizvadītajā gadā, ņemot vērā
ilgstošo sausumu, VUGD saņēma trīs reizes vairāk izsaukumu uz
meža ugunsgrēkiem nekā 2017.gadā, kad tika dzēsti 169 meža
ugunsgrēki.
Palielinājies
ugunsgrēkos bojāgājušo skaits, bet samazinājies cietušo skaits
Iepriekšējos astoņus gadus bija
vērojama pozitīva tendence katru gadu samazināties ugunsgrēkos
bojā gājušo skaitam. Diemžēl 2018.gadā ugunsgrēkos bojā
gājušo skaits palielinājās.
No 82 bojā gājušajiem 48 bija
vīrieši, kuru vidējais vecums bija 55 gadi, un 29 sievietes, kuru
vidējais vecums bija 62 gadi. Savukārt piecu bojā gājušo
personības nav noskaidrotas. Visvairāk (28) ugunsnelaimēs
bojāgājušo bija Rīgā.
Aizvadītajā gadā ugunsgrēkos
cieta 302 cilvēki, no tiem – 23 bērni, un šis skaits ir par 21%
mazāks nekā 2017.gadā, kad cieta 381 cilvēks, no kuriem 52 bija
bērni.
Analizējot statistiku par
ugunsgrēkos cietušajiem un bojā gājušajiem, var secināt, ka
gandrīz visi gadījumi ir saistīti ar neuzmanīgu rīcību ar
uguni. Nezināšana, neuzmanība, neapdomīga rīcība vai pārgalvība
joprojām noved pie traģiskām ugunsgrēku sekām. No 82
ugunsgrēkiem, kuros gāja bojā cilvēki, 36 visticamāk bija
saistīti ar neuzmanīgu smēķēšanu telpās. Turklāt lielākajā
daļā notikumu cilvēku dzīvības varēja glābt, uzstādot
mājokļos dūmu detektorus.
Pērn saglabājies salīdzinoši
augsts ugunsgrēkos izglābto cilvēku skaits – 381, tostarp arī
30 bērni.
Izglābto cilvēku skaits apliecina
ugunsdzēsēju glābēju operatīvo rīcību ugunsgrēkos, kā arī
tas skaidrojams ar to, ka pēdējos gados ugunsdzēsējiem glābējiem
ir uzlabots ekipējums un aprīkojums.
Glābšanas
darbu skaits samazinājies, bet palielinājies tajos izglābto cilvēku
skaits
Aizvadītajā gadā ugunsdzēsēji
glābēji veica 7085 glābšanas darbus, kas ir par 2,77% mazāk nekā
2017.gadā, tomēr līdzīgi kā iepriekšējā pārskata periodā
palielinājies dažādos negadījumos izglābto skaits. 2017.gadā
glābšanas darbos tika izglābti 505 cilvēki, savukārt 2018.gadā
izglābti 514 cilvēki, no kuriem 167 cilvēki izglābti ceļu
satiksmes negadījumos, 55 cilvēki atrasti pēc apmaldīšanās
purvos vai mežos, 61 cilvēkam palīdzība bija nepieciešama dažādu
sadzīves negadījumu dēļ, savukārt 62 izglābti pēc negadījumiem
uz ūdens vai ledus.
VUGD apkopotā statistika liecina, ka
aizvadītajos septiņos gados no ūdenstilpnēm izcelto noslīkušo
skaits pārsniedz ugunsgrēkos bojāgājušo skaitu. Pērn no
ūdenstilpēm izcelti 118 noslīkušie. Lielais noslīkušo cilvēku
skaits ir skaidrojams ar cilvēku pārgalvīgu un neapdomīgu rīcību,
atpūšoties pie ūdenstilpēm peldsezonas laikā.
2019.gadā VUGD aicina
iedzīvotājus neaizmirst un rūpēties par savu un līdzcilvēku
drošību, lai traģisko ugunsnelaimju skaits samazinātos!
