Iestājoties vēsākam laikam aizvien biežāk ir gadījumi, kad
ēkās dūmvados deg sodrēji, gruzd vai deg pārsegums pie dūmvada.
Tas liecina par to, ka neesam sagatavojušies ziemas sezonai –
dūmvadi nav iztīrīti, apkures sistēmas bojātas. Tā, piemēram,
svētdien, 28.septembrī, bija reģistrēti 24 ugunsgrēki, tajā
skaitā četros gadījumos dūmvadā dega sodrēji – Cēsīs Aveņu
ielā, Ludzas novada Rundēnos, Alojas novada Alojas pagastā un
Krāslavā Gaišā ielā.
Kā liecina pēdējo gadu statistika ik gadus notiek vairāk nekā
1000 ugunsgrēku, kuru iespējamais iemesls ir netīrīti dūmeņi,
bojātas apkures sistēmas vai to lietošanu, pārkāpjot
ekspluatācijas noteikumus. Vairāk nekā pusē gadījumu tā ir
sodrēju degšana dūmvadā. Tā, piemēram, 2012. gadā reģistrēti
598 ugunsgrēki, 2013. gadā – 588, bet šogad jau 361 gadījums.
Netīrīts skurstenis – tātad ugunsbīstams. Sadegot
jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas
veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, savlaikus
nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces
darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt
intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa
visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot
temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 C. Tas var radīt plaisas
visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot,
tādejādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz
degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām.
Saskaņā ar „Ugunsdrošības noteikumiem”, apkures iekārtas
un ierīces pārbauda divas reizes gadā, ja ekspluatācijas
noteikumos nav noteikts citādi, un, ja nepieciešams, attīra no
sodrējiem. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem
iztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā
reizi mēnesī – ilgdedzes apkures krāsnīm, bet divas reizes –
citām apkures ierīcēm.
Ugunsgrēki, kas saistīti ar dažādām ar apkures sistēmu
saistītām problēmām nereti izceļas lauku viensētās, kur dzīvo
sirmgalvji, kuriem pašiem ir problēmas atrast skursteņslaucītāju,
atrast speciālistu, kurš varētu pirms apkures sezonas sākuma
pārbaudīt krāsniņu un dūmvadu, vai nav radušās plaisas. VUGD
aicina pašvaldību vadītājus savu iespēju robežās apzināt šos
cilvēkus un sniegt nepieciešamo palīdzību. Tāpat aicinām
pašvaldībās izvietot informāciju par ugunsdrošību apkures
sezonā, kā arī tālruņa numurus, kur atrast kvalificētu
skursteņslaucītāju.
VUGD aicina visus pirms ziemas sezonas apmeklēt savus vecākā gada
gājuma piederīgos, pārliecināties, ka viņu mājas ziemā būs
drošas un siltas. Tāpat līdz ar ciema kukuli atvediet un
uzdāviniet dūmu detektoru. Pat, ja apkures sistēma ir kārtībā,
nereti tieši vecāka gada gājuma cilvēkiem pirms došanās gulēt
piemirstas aizvērt krāsns durtiņas, kā rezultātā var izkrist
kāda oglīte, piemirstas uz krāsns atstātais dvielis, kas var
aizdegties. Dūmu detektors visātrāk pavēstīs par sadūmojumu un
tātad iespējamo ugunsgrēku, un tas var glābt pat cilvēka
dzīvību!
Šajā sezonā jau bijis gadījums, kad aizdegušās uz krāsns
novietotās mantas. Nākas sastapties ar gadījumiem, kad uz krāsns
tiek žāvēts apģērbs vai apavi, kas augstajā temperatūrā var
aizdegties. Tāpat ugunsdzēsējiem nācies dzēst ugunsgrēkus arī
tādos mājokļos, kur ne vien malka atrodas kurtuves priekšā, bet
arī pati krāsns ir apkrauta ar dažādām sadzīves mantām.
Rezultātā dzirkstelītei iekrītot sadzīves mantās sākas
gruzdēšana, bet, ja tas netiek pamanīts arī degšana. Ja cilvēks
ir atstājis krāsni un devies gulēt, tad ugunsgrēks var beigties
gaužām traģiski arī pašiem mājokļa iemītniekiem.
