Valsts vides dienests (turpmāk – VVD) ir izvērtējis visus iespējamos piesārņojuma avotus saistībā
ar zivju masveida bojā eju Ičas – Aiviekstes upē 2013.gada oktobrī un atzinis,
ka Ičas upes piesārņojumu visdrīzāk izraisījusi STHAMEX F-15 neatbilstoša
izmantošana.
Šī viela tika izmantota Valsts Ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) mācībās,
kas norisinājās 2013.gada septembra beigās pie Ičas upes tilta uz autoceļa P36
Rēzekne-Gulbene.
Analizējot masveida zivju bojāejas iespējamos cēloņus, sākotnēji tika
izvirzītas trīs versijas par cēloņiem, kuru ietekmē tas noticis – dabas
norises, elektrozveja un iespējams piesārņojums ar nezināmu ķīmisku vielu.
Pirmā versija saistībā ar dabas norišu ietekmi uz zivju bojāeju tika noraidīta
pēc bojāejas areāla, kā arī skābekļa satura ūdenī mērījumu analīzes. Tā kā
zivis gājušas bojā daļā no upes un skābekļa saturs ūdenī bijis augsts, iepriekš
minētais iemesls nevarēja būt zivju bojāejas cēlonis. Arī elektrozveja kā
cēlonis tika novērtēta kā maz ticama, izvērtējot gan zivju bojāejas areālu, gan
vizuāli novērtējot bojāgājušo un vēl dzīvo zivju stāvokli. Elektrozvejas
gadījumā būtu vērojamas bojāgājušās zivis tikai vienā konkrētā vietā un tikai
vienā noteiktā laikā. Ičas upes piesārņojuma gadījumā zivis gāja bojā
ilglaicīgi un to saindēšanās un bojāejas areāls pakāpeniski izplatījās pa
straumi uz leju. Līdz ar to par visiespējamāko tika atzīta trešā versija par
piesārņojuma ietekmi.
Turpinot darbu un analizējot piesārņojuma ietekmi, tika apskatīti vairāki
iespējamie piesārņojuma avoti – piesārņojums no upei pieguļošajā teritorijā
esošiem piesārņojošo darbību veicējiem, kas pārbaužu rezultātā neguva
apstiprinājumu, tāpat arī upei pieguļošās vēsturiski potenciāli
piesārņotās teritorijas ietekme netika konstatēta.
Valsts zinātniskais institūts Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides
zinātniskais institūts “BIOR”, analizējot bojāgājušās zivis konstatējis, ka
zivju nāves cēlonis ir saistīts ar ūdenī esošu kairinošu/toksisku vielu
iedarbību*.
Savukārt analizējot
Bērzpils pagasta iedzīvotāju sniegto mutisko informāciju par VUGD mācībām ar
ķīmisku ugunsdzēšamo līdzekļu pielietošanu un to nokļūšanu Ičas upē, kā arī,
pēc VVD pieprasījuma, VUGD sniegto informāciju, tika konstatēts, ka mācībās
tikuši izmantoti 10,8 l ugunsdzēsības putu veidošanas koncentrāta – STHAMEX
F-15, un nekādi pasākumi, kas novērstu tā nonākšanu upē, kā arī vietas
sakopšanas darbi pēc mācībām netika veikti.
Mācību vietas augsnes piesārņojuma analīžu rezultāti uzrādīja sintētisko
virsmas aktīvo vielu koncentrācijas pārsniegumu 21,8-37 reizes*, salīdzinot ar
fona paraugu. Savukārt ekotoksicitātes testos (pielietojot 3 dažādus
biotestēšanas standarttestus) pārbaudot STHAMEX F-15 potenciālo toksiskumu,
secināts, ka preparātam raksturīga augsta toksiskuma pakāpe. Tā kā šajos testos
iegūtie rezultāti sakrīt ar informāciju preparāta STHAMEX F-15 drošības
datu lapās, ko VVD saņēma no ražotāja, secināms, ka mācībās izmantotais putu
veidošanas līdzeklis patiešām ir STHAMEX F-15.
Ņemot vērā visus iepriekš minētos analīžu rezultātus, VVD ar augstu ticamības
pakāpi var apgalvot, ka tieši VUGD mācībās izmantotā produkta STHAMEX F-15
nokļūšana Ičas upē izraisīja ūdens organismu, tai skaitā zivju, masveida
bojāeju.
VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova
atzīmē, ka pieejamās informācijas analīze liecina par STHAMEX F-15
neatbilstošu izmantošanu, tā kā VUGD rīcībā nebija aktuālās šī produkta
drošības datu lapas. „Iespējams, amatpersonas, kuras organizēja mācības, nebija
informētas par produkta ķīmiskajām un ekoloģiskajām īpašībām. Tas varēja
veicināt gan nepiemērotas mācību vietas izvēli, gan drošības pasākumu
neveikšanu mācību laikā un vietas sakopšanas darbu neveikšanu pēc tām,”
piebilst I.Koļegova.
Savukārt, lai ierobežotu varbūtību, ka līdzīgi gadījumi varētu atkārtoties, VVD
ir sniedzis rekomendācijas VUGD, kas paredz iekšējo instrukciju izstrādāšanu ar
šo produktu, ņemot vērā drošības datu lapā noteikto. Tāpat VVD aicina mācības
organizēt industriālās teritorijās ar maksimālu piesardzību un
konsultējoties ar VVD reģionālajām struktūrvienībām, lai novērstu iespējamo
negatīvo ietekmi uz vidi.
* Valsts zinātniskais institūts Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides
zinātniskais institūts “BIOR”, analizējot bojāgājušās zivis konstatējis
patologanatomiskas un histoloģiskas izmaiņas, pēc kurām secināms, ka zivju
nāves cēlonis ir žaunu epitēlija hiperplāzija ar iekaisumu un gļotu parādīšanos
un ka minētās žaunu izmaiņas ir saistītas ar ūdenī esošu kairinošu/toksisku
vielu
* SIA „Vides audits” laboratorijā atbilstoši akreditētai metodei no augsnes
paraugiem tika sagatavots ekstrakts, kurā tika analizēts anjono sintētisko
virsmas aktīvo vielu (SVAV) saturs (STHAMEX F-15 ķīmiskais maisījums drošības
datu lapā raksturots kā putojošs ugunsdzēšanas līdzeklis, kas ražots uz
sintētisko SVAV bāzes.) Saskaņā ar testēšanas pārskatu Nr.4017-30.10-13 divos
paraugos no mācību vietas augsne ir piesārņota ar anjonām SVAV, jo, salīdzinot
ar fona paraugu, anjono SVAV daudzums tajos pārsniedz attiecīgi 37 un 21,8
reizes
