Mājokļa
iegāde ir viens no nozīmīgākajiem darījumiem cilvēka dzīvē,
tomēr dažkārt gandarījumu par veiksmīgi noslēgtu vienošanos
aizēno negaidīti sarežģījumi. Piemēram, iegādātais īpašums
fiktīvi izīrēts vai iznomāts citai personai, vairākkārt
pārdots, ieķīlāts vai ar komunālo maksājumu parādu. Šīs
problēmsituācijas būtu iespējams novērst, privāta līguma vietā
izvēloties slēgt darījuma līgumu notariālā akta formā, –
skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja
Sandra Stīpniece.
Nepilnīga
darījuma līguma satura izpratne un nepietiekamās zināšanas par
tā radītajām juridiskajām sekām visbiežāk ir galvenais
iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotāji joprojām nekustamo īpašumu
darījumos lielākoties izvēlas slēgt privātos līgumus, tādējādi
palielinot krāpšanas risku. „Ja, slēdzot darījumu, rodas kaut
nelielas šaubas vai moka neziņa, vislabāk ir uzticēt darījuma
noformēšanu speciālistam un laikus apzināt iespējamos riskus,
pārliecināties par informācijas patiesumu un darījuma līgumu
sastādīt atbilstoši savām vēlmēm,” skaidro S.
Stīpniece.
Visbiežāk
cilvēki vēršas pie notāra, lai saņemtu nostiprinājumu
privātajam līgumam, kas apliecina jau noslēgtu darījumu. „Lai
gan šī darījuma forma ir visbiežāk izmantotā un šķiet
visērtākā, juridiskās drošības sajūta ir tikai šķietama.
Izvēloties privāto līgumu kā darījuma apliecināšanas formu,
iesaistītajām pusēm savstarpēji jāpaļaujas gan uz darījuma
partneru nolūku, gan sniegtās informācijas patiesumu. Bieži
redzam situācijas, kad pircējs nav informēts, piemēram, par
jaunajā mājoklī deklarētiem svešiniekiem, kuri piesaka savas
tiesības uz dzīvošanu īpašumā, vai lieliem
komunālo maksājumu parādiem. Šādos gadījumos jaunais īpašnieks
ir teju bezspēcīgs, un viņam paša spēkiem jātiek galām ar
neveiksmīgā darījuma sekām,” stāsta S.
Stīpniece.
Problēmas
ar tikko kā iegādāto nekustamo īpašumu var rasties arī,
noformējot to Zemesgrāmatā, ja iepriekšējais īpašnieks nav
bijis godprātīgs nodokļu maksātājs un īpašumam uzkrāts
nekustamā īpašuma nodokļa parāds. Jāņem vērā, ka šādā
gadījumā īpašums netiks ierakstīts Zemesgrāmatā līdz brīdim,
kad parāds būs samaksāts. Sandra Stīpniece
vērš
uzmanību, ka, neapdomīgi izturoties pret darījuma noformēšanu,
nereti var sastapties pat ar situācijām, kad īpašums tiek pārdots
vairākkārt un par tā īpašnieku valsts un likuma priekšā kļūst
persona, kura pirmā iesniegusi dokumentus Zemesgrāmatas nodaļā.
Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un sarežģījumiem
pat vairāku gadu garumā, LZNP priekšsēdētāja rekomendē,
slēdzot nekustamā īpašuma darījumu, izvēlēties publisko līgumu
jeb notariālo aktu.
„Pavirši
izturoties pret nekustamo īpašumu darījumu noformēšanu, tiek
sniegts „lāča pakalpojums” pašam sev. Uzticot darījuma
noformēšanu un līguma sagatavošanu notāram, iesaistītās puses
var būt drošas, ka, sazinoties ar valsts iestādēm, tiks
pārbaudītas līdzēju identitātes, īpašuma piederība. Gadījumā,
ja tas ir ieķīlāts, iznomāts vai kā citādi apgrūtināts,
darījuma partneri par to tiks informēti. Tāpat notārs noskaidro,
vai īpašums nav laulāto kopmanta, vērš pušu uzmanību uz līguma
nosacījumu niansēm, izstrādā līguma projektu atbilstoši pušu
vēlmēm, kā arī skaidro to tiesiskās sekas. Šādā gadījumā,
pat ja īpašuma pārdevējs noklusē svarīgu ar noskatīto īpašumu
saistītu informāciju, notārs pēc veiktās pārbaudes, to dara
zināmu pircējam, dodot iespēju lēmumu par darījuma lietderību
vēlreiz apsvērt,” norāda S.
Stīpniece.
Plašāk
par nekustamo īpašumu darījumu riskiem ikvienam būs iespēja
saņemt bezmaksas konsultācijās LZNP rīkotajās gadskārtējās
Notāru dienās, kas šogad notiks
4. un 5. martā.
To ietvaros notāri visā Latvijā savos birojos, kā arī t/p
Alfa īpaši izveidotā notāru konsultāciju punktā bez maksas
skaidros, kā nodrošināt savu tiesisko drošību, slēdzot
nekustamo īpašumu darījumus, kā arī sniegs konsultācijas par
citiem juridiskiem jautājumiem.
