18 gadus vecā gulbeniete Sabīne Krilova mācās Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas vokālās nodaļas 3.kursā, aktīvi piedalās Ziemassvētku koncertos Cēsu pusē un arī Gulbenē, kā arī pretendē dalībnieku atlasē jaunajam “O! Kartes skatuves” šovam – mūzikla iestudējumam. Pirmajā atlases kārtā Sabīne bija to 40 laimīgo skaitā, kuri tika izraudzīti no vairāk nekā 200 konkursantiem.
“Es izdarīju visu, cik vien labi varēju. Taču žūrija meklē noteiktu tipāžu iecerētajam mūziklam,” “Dzirkstelei” atzīst Sabīne. Pamēģināt spēkus “O! Kartes skatuves” šovā ir viens no daudziem izaicinājumiem, kuriem viņa jau ir ļāvusies un savā dzīvē vēl ļausies.
“Ziemassvētku gaidīšana man ir kā emocionāls sprādziens, jo sakrīt ar mācību sesiju, mēģinājumiem, koncertiem. Dziedāšana – tā ir kā atkarība. Nekā skaistāka par to manā dzīvē nav un laikam arī nebūs. Man patīk īpašā noskaņa Cēsu mūzikas vidusskolā, kura sakan mūzikas skaņās no agra rīta līdz pat dziļai pēcpusdienai. Tas ir dzīves ritms, kas iemāca sadzirdēt un novērtēt klusuma brīžus mājās, ģimenē, kad kopā izbaudām Ziemassvētkus,” saka Sabīne.
Par savu vēlmi dziedāt viņa bilst – tā ir bijis vienmēr, no mazām dienām. Mamma sakot, ka meita dziedāt ir sākusi ātrāk nekā runāt. Ne jau velti viņa 1998.gadā bija kļuvusi par “Gulbenes Cāli”. Taču nodoms profesionāli pilnveidot savu balsi, izvēloties dziedāšanu par savu turpmākās dzīves ceļu, nedzima vienā dienā. Sākumā meitene bija vēlējusies Cēsīs savu muzikālo izglītību turpināt kā pianiste. Gulbenes mūzikas skolā bija gūts labas pamats pie skolotājas Lidijas Musajevas. Tomēr slēptākās vēlmes guva virsroku.
Viņai ir pirmais soprāns. Tas nozīmē, ka viņai ir vissievišķīgākā balss, kāda vien ir iespējama. To viņai atklāja Cēsu pedagogi. Gulbenes mūzikas skolā Sabīne tika uzskatīta par alta īpašnieci. Viņai pašai, kura ikdienā sarunājas samērā zemā balsī, atklāt pirmo soprānu sevī bija intriģējoši. Sabīnei mācīties nav grūti, jo viņa to dara ar patiku, turklāt, nemeklējot elkus un neizvirzot sev nekādus ambiciozus mērķus.
“Man patīk klasiskā dziedāšanas maniere. Nezinu, vai pavisam vēlos palikt pie tās. Vēl svārstos. Taču skaidri zinu, ka jebkura vokālista pamats ir klasiskā skola. Trīs līdz četri gadi ir jāvelta tieši tai, kā arī pareizai elpošanai. Pēc tam var meklēt sev tuvāko izpausmes veidu dziedāšanā. Taču labam pamatam noteikti ir jābūt! Cilvēks, kurš apguvis klasisko dziedāšanu, vēlāk varēs dziedāt jebkurā citā manierē. Savukārt tas, kurš dziedāšanas prasmi sāk ar šlāgermūziku, ar popmūziku, nekad nenodziedās operas āriju,” prāto Sabīne.
Cēsīs viņa ne tikai mācās dziedāt, bet arī pilnveido savas darbaspējas. Sabīne saka, ka jau mazotnē viņai ģimenē iemācīts, ka viss vienmēr ir jādara kārtīgi un līdz galam.
