Galgausnietei Marijai Žvīgurei, kuru paziņas visbiežāk sauc par Mārīti, dažādu kulinārijas un konditorejas brīnumu radīšana sagādā vislielāko prieku. Arī šobrīd – pirms Ziemassvētkiem – virtuves logā gaisma nenodziest līdz pat rītausmas stundai, jo Marijai patīk cept tortes, pīrāgus, plātsmaizes, smalkmaizītes, pīrādziņus un vēl daudz ko citu tad, kad viņu neviens netraucē. Saimniece šajā laikā līdzinās burvei, kas spēj uzburt visu, kas nepieciešams, lai uzklātu bagātīgu svētku galdu gan Ziemassvētkos, gan citkārt.
Marijai patīk izmēģināt visu jauno, tāpēc brīvajā laikā viņa pārlapo dažādas pavārgrāmatas un, ieraugot jaunu recepti, noteikti to izmēģina. Viņa par sevi saka, ka esot ļoti neatlaidīga. Ja kaut ko uzsākot darīt, tad noteikti darbu padarot līdz galam pat tad, ja tas viegli rokā nedodoties. Dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu gatavošanai saimniece pievērsusies jau kopš bērnības.
“Ģimenē bijām desmit cilvēku. Vecākā māsa uzsāka pati savu dzīvi. Mamma gāja darbā. Es biju otrā vecākā meita, tāpēc man nācās visu ko izdomāt, lai brāļiem un māsām pagatavotu kaut ko garšīgu. Izrādījās, ka man tas pat ļoti patīk. Pamazām pati visu iemācījos. Kādu laiku Ogrē strādāju konditorejā. Esmu strādājusi arī Ogres rajona Lēdmanes ēdnīcā par saimnieci. Tieši praktiska darbošanās cilvēkam daudz ko iemāca.
Kārtainā mīkla ir ekonomiska
Marija atklāj, ka vislabprātāk strādājot ar kārtaino mīklu, jo no tās esot iespējams pagatavot daudz garšīgu konditorejas kārumu, piemēram, saldās standziņas ar cukuru un kanēli un sāļās standziņas ar ķimenēm, plātsmaizes, buljona pīrādziņus, ābolu ligzdiņas, interesantus cepumus un citus kārumus. Turklāt šī mīkla esot ļoti ekonomiska. To viņa vienmēr gatavojot pati, jo šajā procesā neesot nekā sarežģīta. “Esmu pārbaudījusi, ka vislabākā taukviela ir margarīns “Eve”. Ir vajadzīgs arī kilograms miltu un divas olas, kā arī maza šķipsniņa cepamā pulvera. Raugs šai mīklai nav vajadzīgs,” norāda Marija.
Pirms Ziemassvētkiem saimniece parasti cepot arī piparkūkas. “Piparkūku mīklu var pirkt arī jau gatavu, bet tad tā noteikti ir jāuzlabo. Galvenokārt jāpievieno taukvielas un arī vēl mazliet garšvielas. Ja vien ir iespējams, tad iesaku piparkūku mīklu gatavot pašiem. Tas nav sarežģīti. Tikai jāatceras, ka piparkūku mīkla ir stingrāk jāmīca. Nav jau tā, ka arī es visas sastāvdaļu paturu galvā. Ieskatos arī dažādās padomu grāmatās,” atzīstas Marija.
Jābūt 12 ēdieniem
Saimniece Ziemassvētkos vienmēr ievēro seno tradīciju, ka mielasta galdā ceļami 12 ēdieni, jo tad arī visu nākamo gadu cilvēks būšot pārticis. Starp tiem obligāti jābūt pīrāgiem. Tie varot būt gan buljona pīrāgi, gan speķa rauši. Ziemassvētku cienasta galdam piestāvēšot arī dažādas saldās ruletes, kurām Marija izmanto gan dažādus ievārījumus, gan pašas gatavotus krēmus, piemēram, sviestu saputojot ar iebiezināto pienu. Šajos Ziemassvētkos Marija iecerējusi tuviniekus pārsteigt ar burkānu plātsmaizi. Tikšot gatavoti arī visu iecienītie salāti, kur izmantota žāvēta vista, pupiņas un ananasu šķēlītes, kā arī parastais rasols un rīsu salāti.
“Galdā noteikti jābūt arī pelēkajiem zirņiem, tikai jāpatur prātā, ka visi zirņi noteikti jāapēd. Ja nevar apēst, jāizdala kaimiņiem. Ja senie latvieši tā darījuši, tad arī mums vajadzētu šo tradīciju ievērot,” prāto Marija. Protams, nedrīkst aizmirst arī par dažādiem gaļas ēdieniem, piemēram, galertu vai galvas sieru, rolādēm, cepešiem, kotletēm un citu. Var būt arī sutināti kāposti.
“Man pašai ļoti garšo, tāpēc arī Ziemassvētkos visus gribu pacienāt ar gaļas ezīšiem, ko gatavoju no kotlešu masas. Ezīšus veidoju mazliet lielākus nekā kotletes. Apviļāju smalki sagrieztos baltmaizes kubiciņos un vāru eļļā,” stāsta saimniece. Nevarot noniecināt arī zivju izstrādājumus, bet, ja kāds gribot mieloties ar siļķu tīteņiem, Marija šim kārumniekam labprāt uzticot siļķu tīrīšanu. “Vienīgais, kas man sagādā patiesu nepatiku, ir siļķu tīrīšana. Kāpēc tā, nezinu?” Ziemassvētkos varot nobaudīt arī kādu saldo ēdienu. Marija par vislabāko atzīst kafijas krēmu ar dzērveņu ķīseli.
Defekts kļūst par efektu
Nesen Marijai lūgts izcept ābolmaizi. “Izdomāju, ka ābolus varētu iestrādāt biskvīta masā. Cepšanai sagatavoju divas pannas ar mīklu. Visu darīju, kā ierasts, bet sāku cept un mīkla sazin kāpēc lipa pie pannas. Izliku uz sviestpapīra abas izceptās mīklas kārtas un domāju, ko man tagad iesākt. Sapratu, ka ābolmaize nudien nesanāks. Tad nolēmu saputot krēmu un iesmērēt to starp abām kārtām. Virsējo kārtu nodekorēju un rezultātā no ābolmaizes iznāca ābolkūka. Arī pasūtītājs bija ļoti apmierināts. Tā defektu man izdevās pārvērst par efektu,” atceras Marija.
Saimniece uzskata, ka ne vienmēr vajag paļauties tikai uz izstrādājuma receptē norādītajām devām. Saimniecēm esot jāļaujas brīvai improvizācijai, jo bieži vien tā iespējams uzburt īstu kulinārijas brīnumu.
Smagākā torte – 27 kilogrami
Aplūkojot Marijas fotoalbumu, kur skatāmas viņas savulaik ceptās tortes, atliek tikai izdvest:
“Cik tās skaistas!” Lieli piebilst, ka tās ir arī ārkārtīgi garšīgas. Saimniece atceras, ka vislielākā torte, kas tapusi viņas virtuvē, svērusi 27 kilogramus. Tortes ir īsti mākslas darbi, jo katra no tām cepta konkrētam notikumam, piemēram, Lieldienu torti grezno zaķis, olas un pat groziņš ar olām. Ir torte, kas pati atgādina lielu saldu grozu. Uz vienas tortes Marijai nācies ar krēmu zīmēt pat govi. No vārītā krēma gatavotās rozes jau esot pierasta lieta.
“Vienmēr prasu, kādam konkrētam gadījumam torte paredzēta, uzklausu arī klienta vēlmes, tad arī iztēlojos, kāds būs dekorējums. Lai izceptu vienu torti, diena paiet nemanot,” saka Marija.
Viņa atceras to dienu, kad vajadzējis cept torti nu jau viņsaulē aizgājušās Galgauskas pagasta padomes priekšsēdētājas Irēnas Biezās bērēm. “Man visu laiku bija tāda sajūta, ka pati Irēna neredzama sēž virtuvē un vēro, kā es darbojos. Nekas todien neveicās, plītī uguns negribēja degt, olas neputojās,” stāsta saimniece.
Marija daudzkārt ir klājusi arī viesību galdus, tāpēc tiek dēvēta arī par godu saimnieci. Nesen viņa divas dienas savu virtuvi pārvērtusi par fabriku, lai 35 cilvēku viesību galdam sagatavotu visu nepieciešamo. Marija klājusi arī dēlam kāzu galdu.
“Man īpaši patīk strādāt pa naktīm, jo tad neviens netraucē. Pēdējā laikā pat mūziku neklausos, bet izbaudu klusumu. Ja man nebūtu jārosās virtuvē, aiz garlaicības nezinātu, ko iesākt. Man patīk tas, ko daru,” saka Marija.
