Madonas novads: Ar pietāti pret kokiem un dabu

“Nav skaistāka dārza par mežu. Es varu dārzā zīmēt, likt un stādīt, bet, kad aizeju uz mežu, tad liekas, ka tur viss ir iestādīts tā, kā vajag,” saka farmaceite Valentīna Dāboliņa, kuras lauku mājas “Celmiņi” atrodas meža vidū Madonas novada Mārcienas pagastā. Viņas stāsts ir par koku enerģiju, veselību stiprinošiem ārstniecības augiem, augu atpazīšanu un tējām.

Ābelei liktenis - kā sievietei
“Koku enerģiju cilvēki ir ievērojuši jau ļoti sen un izturējušies pret tiem ar lielu pietāti. Ābeles senos laikos stādīja jaunām meitām. Potētā ābele ir smalkāka - jaunāka sieviete ar sievišķo, mātišķo enerģiju. Mežābele ir sūrābele - dzīve jau sūri to ir mācījusi. Kad ābelei vajag zarus griezt, labāk pašam saimniekam to nedarīt - labāk palūgties ābeli un lai sāpes nodara cits, jo ābelei ļoti sāp. Ābeļziedus senāk puiši sprauda pie cepures, bet meitas pina vainagos. Bet vainagos ābeļziedus nevajadzēja pīt, jo tām meitām bija sūrs mūžs un asaras. Ābelei liktenis ir kā sievietei – ziedēt un augļus nest. Tā palīdz atbrīvoties no depresijas, spēku izsīkuma. Ziemassvētkos gāja purināt ābeles, lai būtu raža, bet, lai raža būtu lielāka, sita ar puišu biksēm,” stāsta V.Dāboliņa un kā farmaceite piebilst, ka ir trīs svarīgi antioksidanti, kas būtu jālieto vienmēr – ābols, kurkuma un zaļā tēja.  

Kāpēc senāk pie mājām stādīja lazdas?
V.Dāboliņa stāsta, ka, pirmkārt, lazdas savāc milzum daudz kukaiņu, pasargājot dārzu. Otrkārt, lazdas aiztur vēju. Treškārt, lazdām ir ļoti laba enerģija. “Kad sāp galva, pastaigāju pie lazdām, un galvassāpes pāriet. Pat Puškins esot ārstēts ar lazdu tēju! Lazdas spurdzes ir vitamīnu bumba. Interesanti, ka senos laikos, ja gribēja kādam sariebt, tad centās iebērt viņam kabatās riekstu čaumalas. Ja pāris negribēja bērniņu, lika zem gultas riekstu čaumalas. Ja gribēja, tad lika zem gultas riekstus. Lazda ir koks, kas piesaista dzīvības enerģiju. Ļoti laba pirtsslotās,” saka V.Dāboliņa.  
Arī ceriņi redzami gandrīz pie katras mājas. Tos stādīja, lai saturētu ģimenes laimi, turklāt ceriņi sargāja no ļaunajiem gariem. Ceriņziedu “laimītes” gan V.Dāboliņa neiesaka košļāt, jo ceriņziedos ir daudz zilskābes. “Apēst jau var, bet daudz ne. Ceriņziedus var apliet ar šņabi un lietot pie locītavu sāpēm, kompresēm,” viņa iesaka.

Svēts koks ar krustiņu uz ogas
Vilkābele ir viens no tiem svētajiem kokiem, kuriem uz ogas ir krustiņš. Ziediem ir sievišķā enerģija, augļiem - vīrišķā. “Vilkābele veicina ģimenes saskaņu, dāvā izturību, palīdz piepildīties vēlmēm. Viens no tiem augiem, ar kuru iesaka runāties pilnmēnesī. Nosaukumā ir gan vilka skarbums, gan ābeles maigums. Stāda pie mājām, lai ģimene dzīvotu ilgi un saticīgi. Bieži stādīja viedas sievietes, raganas, dziednieces. Koks sargā no negācijām, agresijas. Katru dienu vajadzētu apsēst desmit ogas. Tās attīra organismu, spēcina sirdi, regulē asinspiedienu. Ziedi vairāk palīdz, kad spiediens lēkā un sirds problēmas ir uz nervu pamata. Kad viss ir nopietnāk, vairāk jālieto augļi,” stāsta V.Dāboliņa.
Savukārt rasaskrēsliņš der pilnīgi visam, noņem tūsku, iekaisumu, sāpes, mazina klepu. Ja ir nedzīstoša brūce, sadauza linu vai kokvilnas drāniņā svaigu rasaskrēsliņu un liek uz brūcēm – to V.Dāboliņa zina pēc pieredzes, kad paziņai iekodis suns.
“Jasmīns ir mans mīļākais augs, tā smarža mani fascinē! Es nezinu, ko es darītu, ja es dzīvotu starp jasmīniem. Man patīk jasmīnu eļļa, ziedi. Jasmīna enerģija līdzsvaro: ja kaut kā ir par maz, piedod klāt, ja par daudz - noņem nost,” saka V.Dāboliņa.
Senāk pie mājām stādīja arī pīlādžus, kas ir svēts koks. “Maģisks koks - kā antena starp mums un garīgo pasauli. Enerģija iedarbojas garīgi. Kādam var būt diskomforts. Palīdz ticēt labajam, neļauj mājās nākt sliktām enerģijām. Cilvēki ar sliktu enerģiju jūtas slikti pīlādža tuvumā. Aicina cilvēkus uz labiem darbiem, uz labām domām. Kad mājās bija gaidāms daudz cilvēku, tad sprauda pīlādžu zariņus, lai būtu laba enerģija. Pīlādžogās ir daudz vitamīnu, uzlabo gremošanu, attīra aknas. Pīlādžu zarus nevajadzētu tāpat vien izmest, bet gan sadedzināt. Pie pirtsslotām labi likt - veicina limfas atteci. Senos laikos, kad bērniņi dzima pirtīs, lika klāt pīlādzi un tā tuvumā mazgāja bērniņu,” stāsta saimniece.
Senie latvieši svētkos lika bērzu meijas, lai piesaistītu labklājību un veselību. Uzskatīja, ka bērzi piesaista labos garus. Pēc tam meijas sadedzināja.
Savukārt ieva veicina garīgumu. “Literatūrā rakstīts - pastaigā pa ievu birzi un jūties kā no baznīca atnācis. Spēki ar tevi ir parunājuši un cēluši augšā. Iesaka jaunajiem pāriem. Ieva ir piedošanas koks: ja ir kāds aizvainojums, strīdi, tad, ieelpojot ievu smaržu, viss emocionāli izlīdzinās. Ievas stādīja starp īpašumu robežām, lai nebūtu starp kaimiņiem strīdu. Ieva ir koks, pie kura jāiet vairākas reizes. Ievas zariņš attīra ūdeni,” stāsta V.Dāboliņa.

Palīdz atrast otro pusīti
Interesanti arī, ka kļava palīdz atrast otro pusīti, pie kļavas var iet palūgties mīlestību, noņemt nervu spriedzi. Un vēl kļava piesaista naudu. Agrāk kļavas ripiņas nēsāja līdzi.
Bet alkšņa lapas karavīri senāk lika zābakos, lai kājas nesvīst. Lapas palīdz arī pret kaulu sāpēm: aptin un iet gulēt. Alkšņa enerģija vajadzīga darījumu cilvēkiem.
Apse ir viens no tiem kokiem, kas enerģiju ņem, bet ņem negatīvo. Pie apses nedrīkst ilgi uzturēties, esot dažādas versijas - trīs vai sešas minūtes. Apse paņems sliktumu, bet, ja uzturēsies pie koka par ilgu, tas var paņemt par daudz. Agrāk sievietes sēdēja uz apses bluķīšiem, jo apse ārstē ginekoloģiskas problēmas. Pirtī ir labi taisīt lāvu no apses. Skābējot kāpostus, vajagot pielikt apses zariņus, tad kāposti nebojājas. 
Vēl V.Dāboliņa piebilst, ka ir pētījumi, ka skuju koku enerģija palīdz atveseļoties pēc smagām operācijām.


Pievieno komentāru

Ceļojumi