Madonas novads: Labrīt, kaziņas! 2

Ar kazas sieru ir tā – vai nu tas garšo, vai negaršo. Man garšo. Par to vēlreiz pārliecinājos, apmeklējot zemnieku saimniecību “Līvi” Madonas novada Bērzaunes pagastā, kur top kazas piena siera bumbiņas eļļā “Labrīt” un vēl arī kazas siers ar ķiplokiem, baravikām, āboliņu un kaņepēm. Var pagaršot arī kazas piena saldējumu, pončikus un konfektes, nobaudīt tomātu zupu ar kazas siera bumbiņām un vēl – iepazīties ar pundurkazu ģimenīti jeb “sabiedrisko attiecību dzīvniekiem”, ja tobrīd apmēram trīssimt kazu ganāmpulks ir ganībās. Tiek izrādīta arī kūts, kur mitinās ganāmpulks.
Mūs sētā sagaida ļoti atraktīvais saimnieks Raimonds Melderis, kuram vārdi kabatā nav jāmeklē. Kā viņš pats saka, dumības ir viņa vismīļākā tēma. Viņš mazliet raksturo situāciju šogad pavasarī, jo ierobežojumi, protams, ir ietekmējuši arī viņa biznesu.
“Lūpa dreb: ko iesāksim? Restorāni, mazie veikaliņi nestrādā, lielie strādā - tie glāba. Mēs ražojam, mēs jau nekur nevaram likties, mums ir jāražo. Nebarosim - kazas piens aizies ciet un mēs šo laktāciju varam norakstīt. Nekas jau nevar būt trakāks, ja tev nav realizācijas. Bet nav tik slikti, lai nebūtu vēl sliktāk. Kad prasa, kā tev ir, saku - nu forši, jo zinu, ka var būt vēl sūdīgāk. Nu tātad forši iet! Tas mums bija par dzinuli šeit izveidot veikaliņu. Nostrādāja. Normālā situācijā mēs to nebūtu darījuši,” stāsta R.Melderis.
Pie veikaliņa durvīm zālē stāv maza kaziņas figūriņa. Arī par to saimniekam ir stāsts. “Man daudz visādi dzīvnieciņi bijuši – lielāki, mazāki. Man brālis atveda jau sesto vai septīto vienādo kaziņu, kādu var nopirkt. Tad, kad jūs ieiesiet kādā veikalā kādreiz, atcerieties šos vārdus! Pieejiet tur, kur kaut kas līdzīgs ir - nu kazu nav! Visas, kas man ir, ir ļoti līdzīgas. Man ir kāda kaste ar vienādām!” viņš smejas.
Šajā vietā kazu saimniecība ir jau 24 gadus. “Ja skatāmies uz sevi, tas ir daudz. Ja man jāsaka kā ražotājam, tad tā vien tik ir. Tirgošana nemaz tik viegla lieta nav. Ieejot veikalā, mēs redzam savam produktam piecenojumu gandrīz pie simts procentiem! Tātad mūsu cenu nosaka tas, par cik tu vari pārdot. 14.maijā palika 24 gadi, kad es pirmoreiz iegādājos kazas. Mēs bijām iemācījušies sieru ražot, bet nepratām pārdot. Piemēram, jums būs piecas kaziņas - divi litri piena dienā. Slauc desmit litrus piena - dabū kilogramu siera. Lūk, šis kilograms katru dienu ir jāpārdod. Bez veikala nekā! Man kā ražotājam jāražo pēc iespējas lētāk, lai varētu pārdot pēc iespējas dārgāk un vairāk. Nav variantu. Mēs šo produktu gribējām “amputēt”, bet beigās pie tā palikām un iemācījāmies pārdot. Mēs vairs neražojam divus, trīs, četrus produktus, bet strādājam uz vienu, lai varētu pēc iespējas vairāk, lētāk viena produkta veidus sagatavot. Vidēji dienā ražojam 50-60 kilogramus siera un tos pārdodam,” saka R.Melderis.
No kazas piena tāpat kā no govs piena var ražot visu to pašu: saldējumu, kefīru, krējumu, jogurtu, sviestu. “Sviestu pats pērku, jo visu ražot es nevaru. Man ļoti garšo!” saka saimnieks un mudina nodegustēt kazas sieru. “Ja pirmoreiz ir pilnīgi nekur liekams, tad visdrīzāk otrās reizes nebūs. Ja pirmā reizē ir “varbūt”, otrā reizē pamēģini - jau citādāk. Pilnīgi pieņemšu, ka jums negaršo. Arī tā var būt. Bet pagaršojiet kaut mazdrusciņ - kā peļuks!”
Salīdzinoši visvairāk pārdotais ir kazas siers bez piedevām. Ražotājam ir jātrāpa tā, lai garšo, bet tas nav viegli, jo cilvēki ir dažādi. “Pilnīgi noteikti es nebūšu labs visiem. Mēs nedrīkstam produktu nomākt, mums produktam jābūt pirmajā vietā. Garšvielas ir otrajā vietā. Ja es nejūtu “kazu”, tad jau var gatavot arī no govs piena vai sojas. Kāds tam visam ir segums? Bet tai “kazai” ir jābūt, maz, bet ir jābūt, jo tas ir kazas piena siers. Kādreiz saka, ka ir pat par maz. Es pats nopirku vienu no spāņu izcelsmes sieriem, treknāku par manu, bet man bija par daudz, man nepatika. Es pat domāju: kā var kaut ko tik “kazīgu” saražot! Bet tāds lielveikalā ir pērkams. Cik cilvēku, tik variantu, cik vietu, tik lietu,” nosmejas saimnieks.
Veikaliņā ir liels sortiments, bet cilvēki jau nepērk visu. Piemēram, ja atbrauc ar bērniem, viņiem garšo pončiki vai konfektes, arī saldējums. Saldumi ir nopērkami tikai saimniecībā uz vietas. Ir iecere par saldumu cehu, kur ražotu kazas iebiezināto pienu un konfektes. “Tas viss tās varētu būt, bet pagaidām mazos apjomos. Lai startētu uz veikalu, tas varētu būt kondensētais piens. Nekas cits, jo es redzu, cik smagi tās konfektes rodas. Tas ir smags darbs - ja biznesa pēc, tad aizmirstiet! Tikai sortimenta pēc.” Bet konfektes ir garšīgas un kazas siers ar baravikām – fantastisks!

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Lasa

Kāza ir viņpasaules rādījums, tas skaitās tumšais dzīvnieks, ar to viss izteikts.

pirms mēneša, 2020.09.24 07:32

Kazadojevs

Nu man atkal negaršo. Negaršo un viss, un tur neko nevar darīt.

pirms 29 dienām, 2020.09.29 16:05

Ceļojumi