Preiļi: Vīns un piparkūkas “Burvju dārzā”

Preiļu novada Pelēču pagasta Ārdavā, Kotleru ciemā, atrodas zemnieku saimniecība “Kalni”, kur saimniece Irēna Koleda gatavo dažādu augļu un ogu vīnus un cep fantastiskas piparkūkas. Bet pirms šo labumu degustācijas ir iespēja izstaigāt “Burvju dārzu”, kurā blakus skaisti iekoptām puķu dobēm mājo arī elfi, lielas un mazas fejas un rūķīši. Daiļdārzs konkursā atzīts par vienu no skaistākajiem Preiļu novadā.
Ceļojums pa “Burvju dārzu” sākas ar “Slavas zāles” aplūkošanu. “Dažādas organizācijas un pašvaldība dod arī godarakstus, kas ir kā zīmogs par to, ka tu esi. Irēnai ir gan par sakoptāko īpašumu, gan par kulināro mantojumu, gan “Boņuka balva”, gan godalga “Atdzimt no pelniem”,“ stāsta saimnieces palīdze Ināra. 
Pie ieejas “Burvju dārzā” sagaida dārza saimnieks – rūķis, kuram jāpaglauda galva un jānobučo deguntiņš, tikai tad var doties tālāk. Tad jāiziet cauri “Dubultu prospekta” (tādu zilu norādi saimniece atradusi, pastaigājoties gar jūru) pergolai. “Fejām ir jāuztaisa altāris – mazs galdiņš, jāuzliek uz tā gardumiņi un četrām stihijām atbilstoši elementi – zemei akmentiņš, gaisam spalviņa, ūdenim ūdentiņš, ugunij svecīte. Vēlams nodot šo darbu bērniem. Fejas nelaiž tālāk, kamēr nedabū izpirkuma maksu,” stāsta Ināra. Tā kā fejām naudu nevajag, bet vajag emocijas, tad mums ir  jānodzied kāda dziesma. Dārzā vietām pamanāmas mazas kurpītes, kurām jāseko, tad jau viss interesantais dārzā būs pamanīts. Pēc dārza izstaigāšanas dodamies uz vīna un piparkūku degustāciju.
Irēna 2003.gadā atbraukusi no Jūrmalas, nojaukusi veco būdu un ierīkojusi košumdārzu. Eiropa toreiz devusi naudu augļu kokiem un ogu krūmiem. Viņa sastādījusi 12 hektārus – cidonijas, plūmes, ķiršus, avenes, zemenes, vīnogas. Kad tas viss saauga, bija jāvāc raža, bet – ko tad ar to ražu darīt un kur likt tās tonnas ogu? Sākumā Irēna mēģinājusi vārīt marmelādi, tad gatavojusi kompotus, bet kuram tad nav savu kompotu! Tad kaimiņš ieteicis – nu tak taisi vīnu! Viņai nekad nav bijusi saskare ar vīna darīšanu, bet kļūdu un mēģinājumu rezultātā 2007.gadā Irēna atvērusi vīna raudzētavu. Toreiz tas bijis diezgan primitīvi – burciņas un cimdiņš virsū. Tā kā receptes viņa nezinājusi, tad kaimiņus un radus cienājusi ar vīnu, lai saprastu, kura tad ir tā īstā un labākā garša. Tā nu riktīgā marka ir dabūta.
Irēna gatavo dabisku augļu un ogu vīnu. “Vīns ir dabisks, dzīvs, tajā nav konservantu, tāpēc to drīkst turēt 3 līdz 12 grādu temperatūrā. Istabas temperatūrā tas turpina rūgt. Dzert to ir patīkami, vīns glabājas pagrabā, kur speciāls kondicionieris uztur 12 grādus visu cauru gadu,” stāsta Irēna.
Starptautiskajā pārtikas izstādē “Riga Food 2014” pirmo reizi tika rīkots konkurss “Tautas garša”, kurā izstādes apmeklētājiem bija iespēja pagaršot un nobalsot par savu iecienītāko produkta garšu sešās kategorijās. Vīnu grupā par vislabāko tika atzīts z/s “Kalni” upeņu vīns.
Uz vīna pudelēm redzama Preiļu pils. “Kāpēc uz etiķetes? Preiļu pils piederēja grāfiem Borhiem. Savulaik, veicot arheoloģiskos izrakumus, pagrabos zem pils tika atrastas milzīgas vīna mucas. Tātad neveda vīnu no Eiropas, jo tolaik tas bija dārgi un sarežģīti. Grāfi gatavoja dabiskus vīnus, un es turpinu mūsu novada vīna darīšanas tradīcijas,” saka Irēna.
Vēl uz pudeles ir zila grāmatiņa - zīme, ka tas ir kulinārā mantojuma produkts. Tas nozīmē, ka šis produkts audzēts uz vietas, ražots uz vietas un arī patērēts tiek uz vietas. Šo zīmi dabūt esot ļoti grūti un pazaudēt ļoti viegli.
“Burvīgs dārzs, garšīgs vīns, bet viņa ir arī piparkūku cakotāja. Piparkūkas ir jācako – tās ir tik smalkas! Ko dara vīns pa ziemu? Atpūšas. Dārzs arī guļ, bet saimniece strādā – cep piparkūkas un cako. Viņai pat ir pasūtītas piparkūkas no Rundāles pils ar attiecīgu ampīra tematiku – ļoti skaistas!” saka Ināra. Savukārt Irēna pastāsta, ka mīklu gatavo no kviešu un rudzu miltiem, medus, sviesta, cukura, olbaltumiem un 8 aromātiskām garšvielām. Baltajai glazūrai 1 olas baltumu saputo ar 200 gramiem pūdercukura, bet 3D zīmējumi top no marcipāna. 

Pievieno komentāru

Ceļojumi