Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Centrālapkure būs dārgāka; pagaidām konkrētības nav, zināms tikai – kurināmā cena dubultojusies

Foto: Gatis Bogdanovs.

Pavisam tuvu bijām tam, ka ar 1.oktobri centrālapkures tarifs Gulbenē nevis palielinātos, bet samazinātos, taču diemžēl šādas priekā vēsts nebūs – “Dzirkstelei” saka pilsētas siltuma operatora SIA “Bioeninvest” pārstāvis Agris Libeks.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Uzņēmums iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jauna tarifa aprēķinu brīdī, kad Latvijā vēl nebija sācies cenu kāpums. Tobrīd likās reāli, ka jaunas siltuma tarifs Gulbenē varētu būt 52,54 eiro bez PVN par megavatstundu siltuma (55,71 eiro vietā, kas ir spēkā kopš 2010.gada 15.janvāra).

Kurināmā izmaksas ir dubultojušās

Šobrīd SIA “Bioeninvest” jaunā siltuma tarifa piedāvājums atrodas vērtēšanā. Vērtē gan regulators, gan uzņēmums pats. A.Libeks saka – būs jāņem vērā reālās izmaksas, noslēdzot šo apkures sezonu. Tāpat arī apstāklis, ka aizvadītajā ziemā pilsēta sildīta ar divreiz lētāku šķeldu, nekā iespējams nopirkt nākamajai sezonai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nākamziem siltums dārgāks kļūs Stāķos un Šķieneros, kur šajā apkures sezonā tarifs (apstiprināja Gulbenes novada dome) ir 59,92 eiro par megavatstundu siltuma). Siltuma operators šajos ciemos ir SIA “Gulbenes nami”. Uzņēmuma valdes loceklis Rihards Korns “Dzirkstelei” saka: “Noslēgsies apkures sezona. Apkoposim datus. Maijā mēs izsludināsim jaunu iepirkumu kurināmā (šķeldas – red.) iegādei. Mēs katru gadu izsludinām iepirkumu un tādā veidā noskaidrojam kurināmā izmaksas. Kad būs zināmi rezultāti, iesim uz domi apstiprināt jauno (nākamās apkures sezonas – red.) siltuma tarifu. Uz jūnija vai jūlija domes sēdi, visticamāk, tarifs tiks virzīts apstiprināšanai. Šobrīd indikācijas ir, ka tarifs augs sakarā ar kurināmā materiāla izmaksu palielināšanos. Pēc neoficiālām aplēsēm kurināmā izmaksas var palielināties pat divas reizes. Tarifa palielināšanās būs saistīta vēl arī ar elektrību. Arī elektrības piegādei tiek izsludināts publiskais iepirkums.”

Vai izdevīgs lokāls apkures katls?

Palaikam ieskanas, ka kāda daudzdzīvokļu māja Gulbenē vai piepilsētā vēlētos pati savu apkures katlu, lēšot, ka tā būtu lētāk. R.Korns domā citādi: “Tas ir tāpat kā ar sabiedrisko transportu – brauciens ar savu automašīnu izmaksās dārgāk nekā brauciens satiksmes autobusā. Tāpat ir ar siltumu – jo vairāk klientu ir centralizētajai siltumapgādei, jo izmaksas lētākas. Vienīgi, ja siltumtīklu garums ir 20 kilometri, tad varbūt nebūtu izdevīgi.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņš teic, ka lokālo apkures katlu iecienītākajam kurināmā veidam – kokskaidu granulām – cena ir palielinājusies trīs reizes. Tāpat vēl jārēķinās, ka “ir jāstrādā ar debitoriem (parādniekiem – red.)”, kas ir nepateicīgs process. Problēmu nav vienīgi tad, ja daudzdzīvokļu mājā visi iedzīvotāji ir simtprocentīgi maksātāji. Tieši šā iemesla dēļ 18 dzīvokļu mājā Gulbenē, Raiņa ielā 44, nebija gatavi paši risināt lokālās apkures sistēmas darbību. Mājā apkures tarifs turklāt ir daudz lielāks nekā Stāķos un Šķieneros. R.Korns saka – jūnijā sasauks mājas iedzīvotāju kopsapulci un informēs par izmaksām.

Bez vienota siltuma operatora

Gulbenes novadā šobrīd viens atbildīgais uzņēmums par centralizēto ūdensapgādi un kanalizāciju – “Gulbenes nami”. Taču citāda ir situācija centralizētajā siltumapgādē. Lizumā tāpat kā Gulbenē, Stāķos un Šķieneros siltuma ražotājs ir uzņēmums. Lizumā tā ir SIA “Eko NRG” piederošā koģenerācijas stacija. Novada pārējā lauku teritorijā centralizēto siltumu nodrošina pagastu pārvaldes. Lizumā arī ir viszemākais siltuma tarifs – mazāk par 50 eiro par megavatstundu siltuma. Citur novadā tarifs ir tuvu 60 eiro par megavatstundu siltuma vai pat lielāks. Piemēram, Beļavas pagastā – 69,18 eiro. Šā pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš “Dzirkstelei” saka – novada pašvaldībā par šo tēmu bijusi sapulce. Likts viennozīmīgi saprast – jāmaksā turpmāk būs vairāk. Cik īsti, to “dzīve rādīs”, sacīja A.Rakstiņš.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis “Dzirkstelei” saka – nākamās ziemas siltuma tarifus pagastos noteiks jauns elektrības, kā arī kokskaidu granulu piegādes iepirkums. “Kad tas viss būs zināms, varēsim kopā ar pašvaldības ekonomistiem salikt kopā reālās siltuma izmaksas,” skaidroja A.Caunītis. Jau šajā apkures sezonā granulu piegādātājs vairs nespēja pildīt saistības pilnā apjomā par sākotnējo līgumcenu, tāpēc sezonas beigās kurināmā pietrūka. Pašvaldība bija spiesta piepirkt klāt kokskaidas jau par citu cenu.

Vai tiek plānots novadā veidot vienotu siltumapgādes saimniecību līdzīgi kā tas ir noticis ar ūdensapgādes saimniecību? A.Caunītis saka – pagaidām nē. Novadā esot arī vairākas atsevišķas ēkas, kur pašvaldība nodrošina lokālās apkures sistēmas darbību. Šajā situācijā esot jāizsver, kādi būtu ieguvumi, ja, piemēram, SIA “Gulbenes nami” organizētu centralizēto siltumapgādi visā novadā.

– Diāna Odumiņa

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt uz Tik var Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (11)

  1. Būs pilns parādnieku.Cilvēki nevarēs nomaksāt.Un ārā visus neizliks.Jo nav kur.

    16
  2. Paskaidrojiet lūdzu, vai tās cenas nav mākslīgi uzpūstas? Vai valstij nevajadzētu šajā ārprātā iejaukties?

    16
    1
  3. Valstij jāierobežo izvestās koksnes daudzums. Mums Gulbenē cenu nosaka granulu rūpnīca katru dienu vilciena sastāvs. Ar Gulbenes algām pensijām mēs nevaram konkurēt ar Vācijas iedzīvotajiem. Kariņš rūpējas tikai par tiem kam gāzes apkure bet kas padomās par tiem kas māju apsilda ar malku. Caunītis kā priekšsēdētājs bijušais deputāts varētu iesniegt valdībā iniciatīvu padomāt par nabadzīgākajiem iedzīvotājiem kam malkas izmaksas ir dubultojušās.

    16
  4. Iedzīvotāja, kas iet pastaigāties no Spārītes līdz Emzei saka:

    Iesim iztīrīsim Spārītes parku un kurināmā pietiks 3. gadiem. Tur ir tik daudz kritušu koku. Vairāk kā augošo. Caunīt aizej apskaties!

    18
    1
  5. abc… haha Jūs ar galvu draudzējaties? Ierobežot eksportu? Laikam gribiet pilnīgu nabadzību. Pateikšu priekšā – ne tikai eksportē, bet arī importē koku. Pagājušā gadā importēja koku miljarda eiro vērtībā (statistikas pārvaldes dati). Valsts meži jau 101 reizi aicināja uz savām cirsmām uzlasīt malku cik lien un droši vest mājās (variet iegooglēt, ja neticat, pašu mājaslapā ievietots). Viss ir likumsakarīgi un jāgrozās pašiem kā mākam. Es tikai Kornam nepiekristu par māju pašapsildes nerentabilitāti, bet aprēķinus neesmu veicis. Dzīvoju pilsētā, sildos ar gāzi. Būs grūti, bet turaties un es arī domāšu kā ierobežot tēriņus un vairāk nopelnīt.

    3
    2
  6. Latvijā ir visvairāk ar mežu apauguši valsts Eiropā un mūsu valsts iedzīvotājiem ir problēma nopirkt malku tas ir absurds. Ja valsts nevar ierobežot eksportu cenas samazināšanai vietējā tirgū tad lai kompensē cenu kāpumu iedzīvotajiem. Man ir grūti saprast kāpēc Latvijas valsts mežiem ir tik katastrofāli mazā peļņa. Tas ir lielākais no valsts uzņēmumiem kurš tikai ņem no dabas un līdz tautai nekas nenonāk. Latvijā būtu jāievieš tāda sistēma kā Somijā ka mežu nodod tautai un tad arī ienākumi nonāk tautai.
    JA LATVIJĀ AUG MEŽS KURU NEVAR NOPIRKT IEDZĪVOTĀJI KAM PIEDER MŪSU VALSTS TAUTAI VAI MAFIJAI KAS ZOG NO TAUTAS ?

  7. Grūta dzīve, ja neizprot ekonomikas pamatus un iestāžu darbības.. Kā teica Ēķis – vairāk vajag pelnīt! Un tikai nevajag stāstīt, ka nav kā un kur. Kamēr purkšķini dīvāna rakstot komentārus, labāk mācies programmēt un pelni miljonus. Negribas? Cita lieta.. tikai nevajag gausties, ka viss slikti. Eiropas fondi iedala finanses mācību kursiem – macibaspieaugusajiem. Tur ir katru reizi kādi 500 kursi pieejami par eiropas naudām – paņem papildus kvalifikāciju (elektriķis, santehniķis, gāzes katlu apkopes meistars, tāmētājs, grāmatvedis, finanšu analītiķis u.c.) un strādā papildus brīvajā laikā kā individuālais komersants. Pilns ar variantiem, vajag tikai gribēt, neviens ar karoti mutē neko nebāzīs un miljonus kabatās nespraudīs.

    1
    5
  8. Vismaz tāds ir mans modelis. Pēc papildus kvalifikācijas iegūšanas strādāju 2 darbos. Brīvā laika arī pietiek ko veltīt ģimenei, jo alkoholu nelietoju. To jaunībā Gulbenē gana paspēju palietot. Pelnu uz rokas 1500-1600eur mēnesī, ko uzskatu par komfortablu slieksni manām vajadzībām un negaužos.

    1
    4
  9. Centrālapkure ir izdevīga tikai zagļiem. Gulbenē siltums nekad nav bijis, tikai rēķins. Un, ja ir iespēja tarifu palielināt, kāpēc kādam sīkzaglim neuzvārīties?

    4
    1
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.