Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Cieņpilna attieksme, konstruktīva kritika un veselīga tās pieņemšana varētu sekmēt mediju un politiķu attiecības – Latvijas Mediju ētikas padomes viedoklis

Pēdējās nedēļās sabiedrības redzeslokā nonākuši nopietni jautājumi par sabiedrisko mediju situācijas atspoguļojumu uz Polijas-Baltkrievijas robežas – ne tikai izvērsta virkne publisku diskusiju par atspoguļojuma ētiskumu un korektumu, bet arī saņemti vairāki politiķu pārmetumi par žurnālistu darbu, un pamanāma politisko spēku iesaiste sabiedrisko mediju redakcionālās politikas ietekmēšanā. Tā ir ļoti nopietna problēma, kuru nepieciešams risināt. Tādēļ, iestājoties par demokrātiskas valsts vērtībām, tostarp vārda brīvību un mediju redakcionālo neatkarību, Latvijas Mediju ētikas padome ir sagatavojusi vēstuli, piedāvājot savu viedokli un redzējumu par esošo situāciju.

Jebkuras spēcīgas demokrātiskas valsts pamatā ir neatkarīgi mediji. Diemžēl Latvijā joprojām varam vērot situāciju, kurā politiskie spēki cenšas ietekmēt to, kādu saturu medijiem vajadzētu pārraidīt. Ne reizi vien dzirdēti pārmetumi, piemēram, par to, ka nav izmantoti “pareizie” informācijas avoti, intervēti neatbilstoši cilvēki vai žurnālists nav ievērojis objektivitāti. Dzirdamas pat tik kliedzošas frāzes, ka mediji, īpaši sabiedriskie, darbojas pretēji sabiedrības un valsts interesēm. Tas veicina ne tikai naidīgo mediju efektu un mediju apdraudējumu, bet šajos pārmetumos ir vērojama arī sabiedrisko mediju instrumentalizācijas tendence ar mērķi mazināt redakcionālo neatkarību. Mediju redakcionālajai neatkarībai ir ārkārtīgi būtiska loma – ikvienam redaktoram ir jābūt brīvībai neatkarīgi pieņemt lēmumus, jo tikai tā iespējams atklāt vai vismaz tuvoties patiesības atklāšanai. Tikpat būtiska ir arī žurnālistu autonomija – veidojot reportāžas no notikuma vietas, žurnālistam ir jābūt tiesībām pieņemt daudzus lēmumus acumirklī, izvērtējot, ko intervēt, ko atspoguļot vairāk vai mazāk. Nav šaubu, ka politiķiem, tāpat kā ikvienam demokrātiskas valsts iedzīvotājam, ir tiesības uz vārda brīvību, un konstruktīvai žurnālistu kritikai ir jābūt. Taču, ja politiķu tiesības brīvi izteikties tiek izmantotas, lai ietekmētu medijus un veicinātu to pašcenzūru, tas nav pieņemami.

Atspoguļojot situāciju uz Polijas-Baltkrievijas robežas, žurnālistiem nākas saskarties ar dažādiem apgrūtinājumiem – piemēram, piekļūšana robežai ir gana ierobežota, kas nereti liek žurnālistiem vadīties no sekundāriem avotiem. Žurnālistiem ir jāspēj strādāt arī šādos, proti, krīzes apstākļos, un, vērtējot sabiedrisko mediju, īpaši Latvijas Televīzijas (LTV), par ko izskanējusi virkne pārmetumu, veikumu, Latvijas Mediju ētikas padome uzskata, ka kopumā tiek veidoti daudzpusīgi un visaptveroši sižeti. Situācija uz Polijas-Baltkrievijas robežas tiek atspoguļota no daudzām šķautnēm, ietverot viedokļus un redzējumu gan no Polijas, Eiropas Savienības un NATO, gan no Baltkrievijas un Krievijas puses. Tāpat visaptveroši tiek stāstīts arī par uz robežas “iestrēgušajiem” bēgļiem, kas burtiski tiek izmantoti kā ieroči šajā krīzē. Ja raugāmies uz atsevišķiem LTV sižetiem, dažkārt patiesi varam novērot kļūmes vai subjektīvu lēmumu pieņemšanu, kas citiem var šķist kā neprofesionāla rīcība. Taču nav nekāda pamata domāt, ka LTV sižetos ir redzamas profesionālās ētikas kļūdas un medijs nav darbojies sabiedrības un valsts interesēs. Latvijas Mediju ētikas padomes viedoklis un situācijas izvērtējums ir balstīts žurnālistu profesionālās ētikas un mediju ētikas pamatos, un, pat ja sabiedrisko mediju “dārzā ir vērojami daži akmeņi”, tas nedod tiesības politiķiem izdarīt spiedienu un iejaukties mediju, it īpaši sabiedrisko, redakcionālajā darbībā un neatkarībā.

Atgriežoties pie iepriekš pieminētās kritikas, ir skaidrs, ka konstruktīva un pamatota kritika ir vēlama un vajadzīga – kā politiķu, tā arī žurnālistu darbā. Ikvienam ir tiesības paust savu viedokli, ievērojot vispārpieņemtās komunikācijas un ētikas normas. Taču publiskajā telpā izskanējušie viedokļi bieži vien tiek pārprasti, pārspīlēti vai interpretēti konkrētā veidā. Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ ir vērojami gadījumi, kad žurnālisti politiķu izteikumus ir uzvēruši pārāk saasināti, viennozīmīgi saredzot tos kā politisko spiedienu un draudus demokrātijai. Ne vienmēr žurnālistu darbam veltītā kritika tiek uztverta veselīgi, un tas iet roku rokā arī ar mediju kritikas žanru, kas Latvijā ir būtiski jāattīsta. Konstruktīva mediju kritika ir ārkārtīgi nepieciešama, un tas ir nozīmīgs aspekts mediju politikas pamatnostādņu un mediju politikas attīstības kontekstā. Lai nebūtu politiskā spiediena, ir jābūt profesionālajam, kas nozīmē, ka mediju darbā ir jāsaglabā veselīga attieksme pret kritiku un vienmērīgi augsta kvalitātes latiņa jebkuros apstākļos.

Tikpat būtisks apsvērums kā konstruktīva un pamatota kritika, ir savstarpējā cieņa, kuras trūkumu varam novērot publiskajās diskusijās kā medijos, tā arī sociālajos tīklos. Ikviens no mums ir pelnījis cieņpilnu attieksmi, tādēļ Latvijas Mediju ētikas padome aicina politiķus, žurnālistus un sabiedrību kopumā izturēties ar savstarpēju cieņu arī tad, ja viedokļi konkrētos jautājumos nesakrīt. Saprotošas, cieņpilnas un uz demokrātijas vērtībām balstītas sabiedrības veidošana ir mūsu visu atbildība. Tikai darbojoties kopā, varēsim sasniegt vēlamo, vienlaikus mazinot saspīlējumu arī mediju un politiķu attiecībās.

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” dibināta 2018. gadā, apvienojoties kopumā 15 mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā ir 33 biedri, pārstāvot visu formu un žanru medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Biedrības valdes priekšsēdētājs ir Jānis Lielpēteris. Sūdzības Mediju ētikas padome izskata deviņu cilvēku sastāvā.

Papildu informācija: “Lmepadome.lv.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Dzirkstele.lv komanda.