Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Cilvēkiem jāmācās sadzīvot un pieņemt lāčus

Foto no “Dzirksteles” arhīva: Sandra Resne

Dabas aizsardzības pārvalde konkursa rīkošanā nav iesaistīta un nekādā gadījumā nemudina sabiedrību doties mežā vai speciāli pievilināt lāčus ar mērķi iegūt fotoattēlu šim konkursam. Bet, tā kā konkursa organizatori – Latvijas Nacionālais dabas muzejs, apzinoties šī krāšņā un vienlaikus lielā dzīvnieka spēku un iespējamo apdraudējumu, izmantojot mūsu agrāk izstrādāto infografiku, atgādina par lāčiem un to uzvedību, esam pieminēti viņu preses relīzē. Dabas aizsardzības pārvalde šobrīd tāpat kā agrāk aicina sabiedrību būt modriem, piesardzīgiem un pat fotokonkursa dēļ nepievilināt lāčus, tos piebarojot, piemēram, atstājot ēdienu vai tā pārpalikumus, kā arī nenoslēgtās kompostkaudzēs nemest augļus un dārzeņus!

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Monitoringa dati liecina, ka šobrīd Latvijā pieaug lāču skaits, līdz ar to cilvēkiem jāmācās sadzīvot un pieņemt lāčus kā Latvijas savvaļas faunas daļu līdztekus lūšiem, vilkiem un citiem lielākiem vai mazākiem savvaļas dzīvniekiem. Vienlaikus jāapzinās, ka lāči var uzbrukt, aizstāvot sevi vai mazuļus, tāpēc nevajag izturēties vieglprātīgi un tuvoties savvaļā pamanītiem lāčiem. Tieši šo motīvu vadīti, izstrādājām iepriekš minēto grafiku iepriekšējos gados, lai mudinātu cilvēkus nepievilināt lielo plēsēju, kā arī informēt, kā pareizi rīkoties situācijās, kad tomēr to satiek.

Baltijas brūno lāču populācija ir maz apdraudēta. Latvijā turpina pieaugt šo dzīvnieku skaits un šis process ir veicināms, lai tiktu sasniegts sugas labvēlīgs aizsardzības statuss. Taču konfliktsituācijas starp cilvēkiem un dzīvniekiem var veicināt negatīvas attieksmes veidošanos no iedzīvotāju puses, tādējādi radot apdraudējumu sugas labvēlīgu aizsardzības mērķu sasniegšanai. Latvijas iedzīvotāji vēl nav pielāgojušies un pietiekami informēti, lai savlaicīgi tiktu novērsti konfliktsituāciju riski, tajā skaitā, lai saprastu, ka nav pieļaujama lāču barošana un bīstamu situāciju radīšana.

Absolūti nekorekts un nepatiess ir izteiktais apgalvojums, ka “lācis mūsu vidē (atbildīgajām valsts institūcijām) ir neaicināts, negribēts kaimiņš un nevajadzīgs slogs”. Tieši pārdomāts un sistemātisks darbs daudzu gadu garumā, regulāra izpēte un uz to balstītie lēmumi dabas daudzveidības saglabāšanā ļāvuši radīt brūnajiem lāčiem piemērotu vidi un veicinājuši sugas atjaunošanos Latvijas teritorijā. Piemēram, 2015.gada monitoringa dati liecina par septiņu lāču (tostarp vismaz divu lāceņu) un četru lācēnu uzturēšanos Latvijas teritorijā. Savukārt 2021.gada monitoringa dati, kuros izmantotas arī molekulāri ģenētiskās metodes, sniedz informāciju jau par 60-70 brūno lāču uzturēšanos Latvijas teritorijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Salīdzinot 2021.gada monitoringa datus ar iepriekšējos gados iegūto informāciju, jāsecina, ka lāču apdzīvotība Latvijā turpina pieaugt. Lielākā daļa novērojumu liecina par jaunu un nepieaugušu dzīvnieku klātbūtni. Lāču vairošanās Latvijā ir foto/video fiksēta – mātītes ar vienu līdz četriem maziem/jauniem lācēniem. Visu gadu monitoringa dati pieejami: “www.daba.gov.lv/lv/biologiskas-daudzveidibas-parskati#monitoringa-rezultati-ziditaji-laci”.

Kritiski negatīvi vērtējams izteiktais apgalvojums par 2022.gada pavasarī eitanazēto brūno lāci. Apgalvojot, ka “nogalinātais dzīvnieks nevienu cilvēku nebija ne apdraudējis, ne arī kādam mēģinājis uzbrukt”, vēstules autori pauž savu bezatbildību sabiedrības priekšā.

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka cilvēku neapdomīgi uzsāktās piebarošanas rezultātā lācis bija zaudējis jebkādas savvaļas dzīvnieka izdzīvošanas prasmes, tas nebaidījās no cilvēka un tā radītiem trokšņiem vai automašīnām. Tādējādi pastāvēja tieši draudi sabiedrības drošībai, proti, dzīvnieks varēja radīt ceļu satiksmes negadījumu vai, cilvēku rīcības izprovocēts, doties barības meklējumos ne tikai uz lauku viensētām, bet arī blīvi apdzīvotām vietām, kurās satikšanās ar mazāk aizsargāto sabiedrības daļu – bērniem un veciem cilvēkiem – nebūtu novēršama. Cilvēku patvaļīgi izaudzināti vai pieradināti savvaļas dzīvnieki vēlāk kļūst par “bīstamiem ieročiem” – dzīvnieks savu dabisko instinktu, patstāvības trūkuma un neizprastās identitātes juceklī beigu beigās var vērsties pret savu auklētāju vai kādu citu cilvēku.

Turklāt pieminētā viena brūnā lāča ar netipisku uzvedību eitanāzija neradīja ietekmi uz esošo lāču populācijas stāvokli Latvijā, taču situācijas nerisināšana varēja apdraudēt veiksmīgu pārējās brūno lāču populācijas atjaunošanos. Saskaņā gan ar Latvijas, gan Eiropas Savienības likumdošanu īpaši aizsargājamo sugu indivīdus atļauts iegūt izņēmuma gadījumā, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai to dabiskajā izplatības areālā savvaļas faunas un floras aizsardzības un biotopu saglabāšanas interesēs, lai nepieļautu nopietnu kaitējumu it īpaši labībai, mājlopiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem, kā arī citiem īpašuma veidiem un lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas intereses, arī sociālās vai ekonomiskās, un videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.

  • Ilze Reinika (Dabas aizsardzības pārvalde)

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.