
Iedzīvotāji, kuri patlaban īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, šīs telpas varēs iegūt īpašumā. Šādu iespēju paredz Saeimā ceturtdien, 6.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”. Par to informē Saeimas Preses dienests.
Grozījumi noteic tiesības pašvaldībai lemt par tai piederošu izīrētu dzīvojamo telpu nodošanu atsavināšanai to īrniekiem, un šīs telpas būs jāieraksta vienotajā uzskaites sistēmā. Atsavināt varēs tās dzīvojamās telpas, kuras pašvaldībai nav nepieciešamas, kā arī nav saimnieciski izdevīgi un lietderīgi uzturēt.
Vienlaikus grozījumi noteic, ka atsavināšanai nevarēs nodot pašvaldības sociālos dzīvokļus un tādas dzīvojamās telpas, kas izīrētas kvalificētiem darbiniekiem.
Ja pašvaldības dome būs lēmusi izīrētas dzīvojamās telpas nodot atsavināšanai, tai par to būs jāinformē īrnieki un jāpiedāvā viņiem šīs telpas nopirkt, paredz grozījumi. Gadījumā, ja īrnieks šo piedāvājumu neizmantos, pašvaldība šo izīrēto telpu atsavināšanas procesu vairs neturpinās un īrnieki šajā dzīvoklī varēs turpināt dzīvot atbilstoši noslēgtajam īres līgumam.
Likums grozīts, jo pašvaldībās nereti vēršas īrnieki, kuriem dzīvojamās telpas ir izīrētas kā palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, un interesējas par iespējām iegādāties konkrēto dzīvojamo telpu. Taču tiesiskais regulējums līdz šim šādas dzīvojamās telpas pašvaldībām liedza nodot privatizācijā, iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī pārdot vai citādi atsavināt konkrēto dzīvojamo telpu, teikts grozījumu anotācijā.
Vairāku pašvaldību sniegtā informācija liecina, ka virkne izīrēto dzīvokļu īrnieku šos dzīvokļus īrē pat 20 gadus un šajā laikā ir seguši ne tikai konkrētās dzīvojamās mājas uzturēšanas izmaksas, bet no saviem līdzekļiem veikuši arī ieguldījumus šo dzīvokļu tehniskā un vizuālā stāvokļa uzlabošanai.
Grozījumu autori anotācijā arī norādījuši, ka pašvaldības, kas vislabāk pārzina sava dzīvojamā fonda stāvokli, nepieciešamību un pieprasījumu pēc dzīvokļiem, kā arī finansiālās izmaksas šādu dzīvokļu uzturēšanai, būtu gatavas atsevišķos gadījumos, saņemot attiecīgās personas iesniegumu, dzīvojamās telpas atsavināt. Tādējādi ne tikai tiktu saglabāta konkrēto iedzīvotāju piesaiste pašvaldībai, bet arī tiktu samazināti pašvaldību izdevumi šādu dzīvojamo telpu uzturēšanai.
Tāpat grozījumi paredz iespēju pašvaldībām finansiāli atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu dzīvojamā mājā izveidot patvertnes, kā arī kāpņu telpās nomainīt liftus.
Par kādu cenu varēs iegādāties dzīvokli??
Tik samudžināti uzrakstīts,ka cilvēkam parastam nesaprast. Piemēram, kāpēc Lizuma internāta mājā stāv tukšas istabas , bet netiek izīrētas. Cilvēki meklē,kur dzīvot darba pēc, bet te gadiem stāv tukšs. Cilvēkam liek kurināt, bet atved tādus zaļus bluķus…. Kur tad visi strādnieki pagastā?
Par cenu, ko novērtēs neatkarīgs novērtētājs, ko pieaicinās pašvaldība. Cena būs neadekvāta, to simtsgadīgo māju dzīvokļiem. Ja būsi veicis remontu, salicis logus, durvis, pats par to vēlreiz samaksāsi. Jo to visu novērtēs cenā. Lai gan arī bez remontiem dzīvoklis maksās baltu naudu. Veiksmi atsavināšanas procesā, kas aizņem gadu, divus!