Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Dienvidkurzemes novadā noteikta pirmā un otrā Āfrikas cūku mēra riska zona

Foto: no “Dzirksteles” arhīva.

Dienvidkurzemes novadā no trešdienas, 13.aprīļa, būs noteikta pirmā un otrā Āfrikas cūku mēra (ĀCM) riska zona, liecina valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora pienākuma izpildītāja Edvīna Oļševska rīkojums, kas publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tostarp ĀCM pirmā riska zona noteikta Dienvidkurzemes novada Grobiņas un Otaņķu pagastos, Nīcas pagasta daļā uz ziemeļiem no apdzīvotas vietas Bernāti, autoceļa Skatre-Rolavi, Nīca-Otaņķi-Grobiņa, kā arī Liepāja-Rucava un Bārtas upes. Tāpat pirmā riska zona noteikta Grobiņas pilsētā.

Tikmēr otrā riska grupa noteikta Dienvidkurzemes novada Aizputes, Cīravas, Lažas, Kalvenes, Kazdangas, Durbes, Dunalkas, Tadaiķu, Vecpils, Bārtas, Sakas, Bunkas, Priekules, Gramzdas, Kalētu, Virgas, Dunikas, Embūtes, Vaiņodes, Gaviezes, Rucavas, Vērgales un Medzes pagastos. Līdztekus otrā riska zona noteikta arī Nīcas pagasta daļā uz dienvidiem no apdzīvotas vietas Bernāti un Bārtas upes, kā arī Aizputes, Durbes, Pāvilostas un Priekules pilsētās.

Jau ziņots, ka no pagājušā gada 21.decembra Latvijas novados atcelta ĀCM trešā riska zona, tādējādi mīkstinot vairākus biodrošības pasākumus un cūkgaļas produkcijas un cūku izcelsmes blakusproduktu pārvietošanas ierobežojumus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vienlaikus ĀCM pirmā un otrā riska zona spēku nezaudēja.

Latvijā pirmā ĀCM riska zona līdz šim bija attiecināma uz Ropažu novada Stopiņu pagasta daļu.

Savukārt otrā riska zona līdz šim tika attiecināta uz 39 teritoriālajām vienībām. To starpā ir Aizkraukles, Alūksnes, Augšdaugavas, Ādažu, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Ķekavas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Mārupes, Ogres, Olaines, Preiļu, Rēzeknes, daļas Ropažu, Salaspils, Saldus, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Varakļānu, un Ventspils novadi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tāpat ĀCM otrā riska zona spēkā ir Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas un Rēzeknes valstspilsētu pašvaldībās.

Latvijā ir definētas trīs ĀCM riska zonas. Pirmajā riska zonā ir teritorijas, kurās nav konstatētas ar ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas, tomēr šī riska zona tiek noteikta kā aizsardzības zona ap trešo vai otro riska zonu. Otrajā riska zonā ir teritorijas, kurās ir konstatētas ar ĀCM slimas mežacūkas. No šīs zonas aizliegts pārvietot dzīvas mājas cūkas, bet cūkgaļu, kā arī gaļas izstrādājumus drīkst izvest, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) noteiktās biodrošības normas. Savukārt trešajā riska zonā ir teritorijas, kurās ir konstatētas ar ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas.

Šogad Latvijā mežacūku populācijā ĀCM, pēc PVD datiem, līdz šim konstatēts kopumā 319 mežacūkām 22 novadu 88 pagastos.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt kopš 2014.gada jūnija, kad Latvijā pirmo reizi tika reģistrēts ĀCM, vīruss konstatēts kopumā 6321 mežacūkai, tostarp 2014.gadā Latvijā ĀCM tika konstatēts 217 mežacūkām, 2015.gadā – 1048, 2016.gadā – 1146, 2017.gadā – 1431, 2018.gadā – 905, 2019.gadā – 430, 2020.gadā – 377, bet 2021.gadā – 448 mežacūkām.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.

LETA

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.