Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Intīma saziņa internetā. Kā neiekrist izspiedēju lamatās?

Foto: “Pexels.com”.

“Meklējot otru pusīti vai iepazīstoties internetā izklaides nolūkos, vientiesīgi iekritu krāpnieces lamatās – nosūtīju viņai intīmu foto, ieslēdzu kameru un izģērbos, un tagad tiek draudēts to izplatīt visiem maniem draugiem un paziņām, kā arī ievietot “Youtube.com”. Nezinu, kā rīkoties?” Šāda rakstura ziņojumi šovasar regulāri tiek saņemti “Drossinternets.lv” ziņojumu līnijā. Tas liecina, ka krāpnieki šobrīd aktīvi izmanto sociālo mediju platformas un iepazīšanās portālus, lai iemantotu upuru uzticību un pēc tam izspiestu naudu. Kā pasargāt sevi no negodprātīgiem cilvēkiem? Un kā rīkoties, ja tomēr gadījies “iekrist”? Rakstā centīšos atbildēt uz šiem jautājumiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Maija Katkovska, “Drossinternets.lv” vadītāja. Publicitātes foto

Vispirms ir jāzina, ka ierasta naudas izspiedēju prakse ir izmantot viltotus profilus sociālajos tīklos un iepazīšanās portālos. Tiklīdz ir izveidojusies sarakste ar upuri, viņam tiek nosūtīts internetā atrasts kailfoto ar aicinājumu atsūtīt arī savu intīma rakstura fotogrāfiju vai video. Šāda veida izspiešanu angliski sauc par “sextortion”. Nereti šāda veida likumpārkāpumus veic pat organizēti grupās, ar mākslīgā intelekta palīdzību izveidojot neeksistējošu cilvēku atkailināšanās video, pēc tam sociālajos medijos noskata upuri, ar kuru vispirms izvērš nevainīgu saraksti, un tad nosūta jau iepriekš sagatavoto video ar izģērbšanos. Mēdz būt arī tā, ka jaunā “draudzene” pat neslēpj savu identitāti, ieslēdz kameru un izģērbjas, pieņemot, ka cilvēks nepaspēs viņu nofilmēt. Pēc tam, protams, palūdz, lai to pašu izdara noskatītais upuris. Tiklīdz naudas izspiedēji ir saņēmuši fotogrāfiju vai video, tiek pieprasīta nauda par tālāku intīmo rakstura materiālu neizplatīšanu draugu vidū un internetā.

Daudzi lasītāji noteikti nodomās – ar mani tas nenotiks. “Drossinternets.lv” saņemto ziņojumu analīze liecina, ka krāpnieki rīkojas gana prasmīgi un prot apvārdot pat vislielāko skeptiķi. Pieprasītās summas svārstās no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Naudas saņemšana parasti tiek organizēta, izmantojot naudas pārvedumu servisus.

Lai sevi pasargātu, visdrošākais risinājums ir nekādā gadījumā nesūtīt savus intīma rakstura foto, video un neatkailināties videočatos ar internetā iepazītām personām. Svarīgi ir arī pārliecināties par sarunu biedra sociālo tīklu konta īstumu, pārbaudot, vai profilā atrodamās fotogrāfijas nav “nočieptas” kaut kur internetā. To ātri un ērti var izdarīt, piemēram, ar “Google” attēlu meklētāju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ja gadījies iekrist lamatās

Ja tomēr ir gadījies iekrist izspiedēju lamatās, pirmkārt, nekādā gadījumā nemaksāt prasīto summu, jo krāpnieki turpinās izspiešanu, pieprasot naudu atkal un atkal. Vēlams nekavējoties pārtraukt jebkāda veida saziņu. Otrkārt, ir ieteicams saglabāt visus pierādījumus par saziņu – foto, video, sarakstes ekrānšāviņus – gadījumam, ja tiks pieņemts lēmums par izspiešanu vērsties Valsts policijā. Treškārt, ir jābloķē krāpniekam pieeja jūsu sociālo mediju platformu kontiem, kā arī jāpaziņo par šiem cilvēkiem sociālā medija administrācijai. Informācija, kur un kā to vislabāk izdarīt, ir atrodama “Drossinternets.lv” Sociālo tīklu drošības ceļvedī, kas pieejams šeit.

Nereti izspiedēji izmanto vairākus sociālo tīklu kontus, tāpēc visdrošākais risinājums ir izdzēst vai deaktivizēt savus profilus visos sociālajos tīklos. Bieži vien, tiklīdz viens upuris kļūst nepieejams sociālajos tīklos, šantāžisti izspiedēji zaudē interesi un meklē nākamo upuri. Ja gadījumā video tiek publicēts un persona atrodas Latvijā, pastāv iespēja arī vērsties civiltiesiskā ceļā pret video publicētāju, pieprasot mantisku kompensāciju par goda un cieņas aizskārumu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nobeigumā vēlos aicināt ikvienu neklusēt un ziņot sociālo mediju administrācijai par šāda veida izspiešanas mēģinājumiem, kā arī “Drossinternets.lv” Ziņojumu līnijā, aizpildot formu mājaslapā vai rakstot uz e-pastu “zinojumi@drossinternets.lv”, vai vēršoties Valsts policijā. Jo detalizētāka informācija par interneta izspiedēju aktivitātēm būs “Drossinernets.lv” ekspertu un sociālo tīklu administratoru rīcībā, jo efektīvāka būs cīņa ar negodprātīgajām personām.

– Maija Katkovska, “Drossinternets.lv” vadītāja

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.