Bišu dieva mantojums: Galgauskas dravnieka Jāņa Mazkalniņa dzimta laiku lokos (1. daļa)

Vēl tagad vecie galgausnieši zina stāstīt, ka Tirzas upes līcī bijis muižas barona Emanuela Mengdena Bišu dārzs. Tajā biškopis bija Jānis Mazkalniņš, kas pa Bišu dārzu staigājis baltu galvu un garu baltu bārdu. Ļaudis to saukuši par Bišu dievu. Garš, mazliet salīcis, viņš atgādināja Bībeles tēlu vai iztēlē veidoto bišu dievu Ūsiņu. Turklāt iespējams, ka šo atzinumu veidoja ne tikai Jāņa ārējais veidols.

Biškopība kļūst par galveno

Ejot pie bitēm, vajag nodrošināties ar labu garastāvokli un rāmu garu. Bites ir ļoti mītiskas būtnes. Folklorā tās saistītas ar gaismu, ar dievībām – Dieva dēliem, Saules meitām un Ūsiņu. Bites simbolizē dvēseli. Skatoties uz bišu rosību stropā, varam iedomāties, ka dvēseles drūzmējas, dodoties pasaulē, lai ievāktu saldu medu no katra mūsu dzīves notikuma. Vērojumi un atziņas, protams, ietekmē un veido biškopi, viņa raksturu un attieksmi pret apkārtējiem cilvēkiem. Tāpēc pašsaprotami šķiet, ka Jānis Mazkalniņš ar savu labsirdību un atsaucību bija iemantojis cieņu.

Biškopība ir īpaša nodarbošanās. Tā nav ne profesija, ne vaļasprieks, bet ir dzīvesveids. Biškopim ir jāatrod kopēja valoda ar savām bitēm, tāpēc viņam ir vajadzīgas pamatīgas un daudzpusīgas zināšanas. Jau senos laikos radies atzinums, ka ar bitēm veicas tiem, kuri prot bišu vārdus. Šī māka rodas līdz ar izpratni un pieredzi. Par to, ka Jānis zinājis un pratis bišu vārdus, liecina viņa slava, kas gājusi pāri ne tikai pagasta, bet arī Latvijas robežām. Muiža sūtījusi medu uz Dāniju izstādei, bet to gan Mazkalniņš ņēmis no savas dravas bitēm. Dānijā Galgauskas medus dabūjis augstāko godalgu.

“Laikam vecais “Lielkaļu” Jēkabs Mazkalniņš būs bijis bitenieks, un viņa dēlam Jānim biškopība būs iepatikusies no mazām dienām, lai gan “Lielkaļos” tā ir bijusi blakus nodarbošanās,” raksta bijušais pagasta skolotājs Alvils Klēbahs “Dažas ziņas par Galgauskas pagastu”. Jāņa tēvs Jēkabs bija tiesas vīrs, tāpēc saimniecības darbiem atlika maz laika un tā bankrotēja. Kad pēc ūtrupes bija jāatstāj “Lielkaļu” saimniecība, biškopība Jānim kļuva par galveno nodarbošanos. Muižas īpašnieks E.Mengdens viņu aicināja uz savu plašo dravu, jo novērtēja prasmīgo dravnieku. Barona Bišu dārzā bija vairāk nekā 100 saimes. Jānis sekmīgi par tām rūpējās vairāk nekā 10 gadus, bet tad tur sāka plosīties bišu slimība – peru puve un drava iznīka.