Skumja un pamesta
Sandris stāsta, ka pirms tam šī vieta bija ļoti skumja un pamesta.
“Principā bruka kopā. Pati vieta ir samēra sena. Saknes jau ir 16. gadsimtā, tad pirmoreiz redzam dokumentos. Tā redzamā vēsture, ko mēs šobrīd skatāmies, ir kungu māja un arī apkārtējās mājas – barona Eižena Hārena mantojums. Viņš nopērk 1856. gadā šo vietu. It kā ēka jau ir pēc nostāstiem, un tā arī varētu būt. Viņa dēls izdomā, ka šeit ir laba vieta būvēt savu ģimenes māju. Viņš pārbūvē ēku, izskaistina, uzbūvē otro stāvu. Dzīvo Hārenu ģimene, kupla ģimene – viņiem ir deviņi bērni, tiesa, ne visi izdzīvo līdz pieaugušam vecumam. Šeit nekas netika dedzināts, 1. pasaules karš gan ieviesa kaut kādas izmaiņas – muiža tika izlaupīta. Pēdējais mantinieks Pauls fon Hārens mēģināja no apkārtējām mājām kaut ko atgūt un kaut ko arī atguva. 1920. gadā agrārreformā visas muižas tiek nacionalizētas. Muiža nonāk valsts īpašumā. Tālāk jau pēc scenārija."
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
