Pirmais, ko ieraugām, ir lielā laiva ārpusē, bet iekšpusē tie ir dzintari. Muzeja gide stāsta, ka tad, kad beidzas vējš, vietējie iedzīvotāji iet gar jūras malu un tur, kur ir melnas jūraszāles, meklē mazos dzintara gabaliņus.
“Ir cilvēki, kas nodarbojas ar dzintara rakšanu. Iet jūrā aiz pirmā sēkļa, sagaida vilni, paspīdina ar lampiņu, tajā vietā, kur paspīd blāva gaismiņa, cenšas pabāzt ķeseli apakšā. Ir, kas zina, kad ir vērts kāpt jūrā iekšā, bet kad jānogaida. No dzintara taisa pulveri, ko izmanto kosmētikā. Dzintara diegus audējas ieauž kādā darbiņā – nevar redzēt, bet ir sajūta, ka tas tur ir. Izmanto arī ārstnieciskos nolūkos tinktūru. Ieber puslitra pudelē gabaliņus, uzlej 40 grādu degvīnu un divas nedēļas patur tumšā vietā. Ierīvē locītavas. Gabaliņus, kas ir pastāvējuši uzlējumā, vairs apstrādāt nevar, tie drūp,” stāsta gide.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
