Privātais muzejs “Abrenes istabas” Balvu novada Viļakā nu jau atvērts četrus gadus. Tajā Dzintars Dvinskis izvietojis savu kolekciju. Nosaukums tāds tāpēc, ka pirms kara Viļakai bija biezi apdzīvotas vietas statuss un tā ietilpa Abrenes apriņķī – no 1949. līdz 1959. gadam Viļakas pilsēta bija Abrenes rajona centrs. Arī šis muzejs ir iekļauts militārā mantojuma tūrisma ceļvedī.
“Principā viss sākās ar to, ka es organizēju motociklistu salidojumus. Man tikko bija šī ēka nopirkta, un pirmās iesvētības kabinetam bija tajā moču pasākumā. Es te izdomāju, ka vajag sarīkot tādu šovu. Ārā stāvēja apsardze ar automātiem, atbilstoši saģērbusies. Katram bija jānāk pie sekretāres pierakstīties. Tad nāca kabinetā pie priekšnieka, šņabja pudele bija uz galda, piepīpēts viss. Pratināšana bija. Sanāca ļoti interesanti. Tad man radās šī ideja par muzeju,” stāsta Dz.Dvinskis.
Arī ēka, kurā tagad iekārtots muzejs “Abrenes istabas”, saistīta ar 2. pasaules kara notikumiem.
“Ēku iegādājos pirms pieciem gadiem. Es kā vietējais novadpētnieks, vēsturnieks sāku pētīt, kas te noticis un ko te darīt, ko ar ēku iesākt. Un izpētīju, ka te bijuši visādi interesanti notikumi. Kara sākumā dzīvoja ebreju ģimene. Ienākot vāciešiem, ebreji tika aizvesti uz Abrenes pusi. Vācieši izveidoja te gestapo, sākumā bija arī latviešu pašaizsardzības štābs. 1944. gadā, kad nāca atpakaļ padomju armija, te uztaisīja NKVD. Kāda sieviete, kas bija strādājusi pasta telegrāfa kantorī, stāstīja, ka virsnieki parasti uz balkoniņa pīpējuši, nopētījuši visus, kas garām iet,” saka Dz.Dvinskis.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.